No 1. aprīļa stājušies spēkā Krimināllikumā veiktie grozījumi. Tie paredz arī daudz plašāku Valsts probācijas dienesta iesaistīšanos darbā ar apsūdzētajiem un notiesātajiem.
Probācijas dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi, kā arī, lai atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Pasaules prakse liecina, ka noziedznieku uzvedības korekcija ir efektīvākais instruments, lai samazinātu atkārtotu noziegumu izdarīšanu. Pirms desmit gadiem Latvijā tika izveidots Valsts probācijas dienests. Tādējādi mūsu valstī spēra nozīmīgu soli pretī jaunas kriminālsodu izpildes sistēmas ieviešanai, kuras mērķis ir likumpārkāpēja resocializācija, izolācijai atvēlot galējā līdzekļa lomu. Tas nozīmē arī citādas domāšanas un attieksmes ieviešanu apziņā un ikdienas darbā par to, kas ir sods.
Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” stāsta, ka grozījumi Krimināllikumā ir pozitīvi vērtējami un tajos saskata plašu
probācijas dienesta darbības lauku. J. Zārdiņš skaidro, ka būtiskākās izmaiņas Krimināllikumā ir – konkrētākie definējumi un skaidrojumi, runājot par sodu un tā mērķi.
“Iepriekš Krimināllikumā tika vispārīgi teikts, ka soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tagad skaidrāk un konkrētāk definēts, ka soda mērķis ir – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par noziedzīgo nodarījumu un resocializēt, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Un tas patiesi lielā mērā ir tas, ko ikdienas darbā darām. Arī jūtamies tā, ka esam un būsim nepieciešami darbā ar likumpārkāpējiem,” saka J. Zārdiņš un bilst, ka šogad probācijas dienestam atjaunotas arī vairākas citas funkcijas, kuras netika veiktas krīzes laikā.
“Vēlāk nekā citi, bet beidzot esam atgriezušies arī pie piecu darba dienu grafika, kas mums bija svarīgi. Taču vēl gandarītāki esam, ka turpmāk varēsim veikt funkcijas, kuras kādu laiku it kā bija noliktas malā. Tā ir izvērtēšanas ziņojumu sniegšana tiesai vai prokuratūrai, kā arī darbs ar izlīgumiem ne tikai kriminālprocesa laikā, kamēr lieta nav aizvirzīta līdz tiesai, bet gan pirms kriminālprocesa uzsākšanas, gan visās kriminālprocesa stadijās, gan arī pēc tā. Tas dos iespēju starp cietušo un vainīgo risināt konfliktu, noziedzīgā nodarījuma cēloni pašā pamatā. Priekšrocības šādam risinājumam varētu uzskaitīt, to ir daudz. Par to vairāk runāsim dienesta organizētajā izlīguma nedēļā aprīļa beigās. Katrā ziņā esam gatavi šim darbam. Tāpat atsākām strādāt ar cilvēkiem, kuri ir nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības, ja šādu nolēmumu prokurors ir pieņēmis,” stāsta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
Raugoties nākotnē, J. Zārdiņš uzsver, ka probācijas dienestam patiesi ir plašs darba lauks. Viņš norāda, ka dienests, iespējams, nākotnē varētu atgriezties arī pie preventīvas funkcijas veikšanas, ja Latvijā tiks ieviesti preventīvie piespiedu līdzekļi. “Šajā gadījumā nav runa par izdarītu noziegumu, bet, piemēram, ja bāriņtiesa vai sociālais dienests saskata riskus, tad mēs jau iepriekš strādājam ar šo cilvēku, negaidām, kamēr notiek noziegums. Tā ir joma, kurā probācijas dienests varētu dot pienesumu. Tāpat ceram, ka no 2015. gada varēsim savas programmas īstenot arī ieslodzījuma vietās,” norāda J. Zārdiņš, uzsverot, ka darbs ar aizdomās turamajiem un notiesātajiem ir būtisks, ne vienmēr tieši ieslodzījums ir tas, kas maina cilvēku vai liek viņam aizdomāties par būtiskām lietām.
Liene Lote Grizāne
Komentāri