Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Priekuļu pētniecības centrā notiek remontdarbi

Monika Sproģe
23:00
16.08.2019
7
Selekcijasmaja Indarsfoto 2

Agroresursu un ekonomikas institūta ( AREI) Priekuļu pētniecības centra ēkā uzsākti vērienīgi remontdarbi. Pētniecības centra direktors Varis Dedumets stāsta, ka projektēšana, iepirkumu procedūra un laiks līdz reālu darbu uzsākšanai bijis dažādu, galvenokārt birokrātisku, šķēršļu pilns. Tagad viss iekustējies, un plānots, ka decembra vidū Priekuļu pētniecības centra laboratorijas ēka iegūs mūsdienīgāku izskatu.

“Pašlaik realizējam divus energoefektivitātes projektus par kopējo summu 997 437 eiro bez PVN. Līdz šim pētniecības centrā visus remontdarbus esam veikuši galējas nepieciešamības dēļ, piesaistot ES līdzekļus. Izremontētas pirmā stāva tualetes, savesta kārtībā sēžu telpa, vēl šur tur pa kādam kabinetam. Laika gaitā nomainīta daļa ēkas logu, taču tik pamatīgi un apjomīgi kā tagad nekas nav darīts kopš ēkas uzcelšanas. Laiks rit, un jādomā ne vien par pašas ēkas konstrukcijām, estētisko pievilcību, bet arī par pētniekiem, kuri šeit ikdienā strādā. Arī kolektīvs ir pelnījis strādāt mūsdienīgā darba vidē. Turklāt, piesaistot jaunus kadrus, nedrīkst nerēķināties, ka jaunā paaudze telpām un darba vides labiekārtojumam pievērš ļoti lielu uzmanību,” saka direktors.

V. Dedumets izved nelielā apgaitā pa teritoriju. Redzams, ka visai ēkai atrakti pamati, kurus jau lēnām sāk siltināt. “Rakstot projektu, cerējām, ka remontdarbi sāksies jau pavasarī, diemžēl būvnieki pie ēkas fasādes strādāt sāka tikai tagad. Šis ir vienkāršotais būvprojekts, tāds, kas neparedz būvnieku iejaukšanos konstrukcijās, līdz ar to turpmāk visam vajadzētu noritēt raiti,” domā direktors.

Paredzēta sienu, cokola, jumta un pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, jumta maiņa, lietus novadsistēmas atjaunošana, iekštelpās aiļu apdares atjaunošana maināmajiem logiem un durvīm, tāpat arī ventilācijas uzlabošana, paredzot labāku gaisa pieplūdi telpās. “Taču skaidrības labad, uzreiz jāpiebilst, ka siltināti tiks tikai pirmie trīs ēkas stāvi un ceturtā stāva grīda, jo ikdienā pēdējie divi stāvi atvēlēti noliktavām, tur kabinetu nav. Apkurinā­mo telpu pēdējos divos stāvos jāparedz pažobeļu siltināšana, siltinot tās no augšpuses,” skaidro direktors.

Otrs projekts, kas izstrādāts paralēli šim, saistīts ar iekštelpām un kosmētisko remontu. Tādējādi tiks savesti kārtībā sanitārie mezgli, izbūvētas dušas, mainīts grīdas segums, veikts griestu un sienu remonts. “Esam paredzējuši arī mūsdienīgākus elektroapgādes risinājumus, iekšējo tīklu uzlabojumus, mūsdienīgu apkures elementu uzstādīšanu un pieslēgšanu, ugunsdzēsības automātiskās sistēmas pieslēgšanu, gaisa kondicionēšanu un vēl dažādus inženiertehniskos risinājumus. Rezultātam, šķiet, jābūt siltam, ekonomiskam un mūsdienīgam,” gandarīts saka direktors.

Darbiem autoruzraudzību veic SIA “Projektēšanas birojs “Aus­tru­mi”, būvuzraugs ir SIA “Fla­ger”, bet būvdarbus veic SIA “Ba­zalts”. “Ar autoruzraudzību viss ir vienkārši un saprotami, tāpat ar būvuzraudzību, bet ar būvuzņēmējiem mums klājas grūtāk. Ja būvuzraugs pārzina abus projektus un spēj secīgi saprast, kas un kādā kārtībā tiek veikts, tad ar būvuzņēmējiem mums iznāca citādāk. Gribējām, lai darbus veic viena firma, jo tā būtu parocīgāk plānot veicamos pasākumus, saprast, kas pēc kā sekos, taču pēc iepirkuma sanāca, ka āra darbus un daļu veicamo remontdarbu veiks “Bazalts”, daļu cita firma. Viss ir nedaudz ačgārni, bet, ejot cauri oficiālai iepirkuma sistēmai, tāds ir rezultāts. Turklāt uzņēmēji, plānojot darba sezonu, visiem projektiem piesakās jau janvārī, februārī, līdz ar to, izsludinot konkursu pavasarī, ir ļoti grūti kādu dabūt, jo firmas aizņemtas, tāpat arī apakšuzņēmēju un darbinieku vienkārši trūkst. Bet tagad izskatās, ka beidzot viss aizgājis savās sliedēs, un ceram, ka decembrī darbi tiks pabeigti. Vislielākās raizes pašlaik ir par jumtu. Grūti iedomāties kā būs, kad sāksies rudens lietus, bet visa māja bez jumta, taču atliek turēt īkšķus, ka rudens būs sauss un saulains,” raugoties uz pašreizējo dakstiņa jumtu,” saka V. Dedumets.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi