Jāņi ir vislatviskākie svētki. Portāls liis.lv skaidro, ka pirmās norādes par šo svētku seniskuma saglabāšanos rodamas jau Garlība Merķeļa un vēl citu vācu literātu rakstos. Šo uzskatu nostiprinājuši latviešu tautiskie romantiķi.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Vasaras saulgriežos diena ir visgarākā un nakts – visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults.
Bet īstos vasaras saulgriežus gan nesvin naktī no 23. uz 24. jūniju, šogad gada īsākā nakts bija naktī no 21. uz 22.jūniju. Šo īsto, astronomisko saulgriežu nakti ar rituāliem pavada ne
vienā vien vietā Latvijā. Bijušajā Cēsu rajonā to jau vairākus gadus dara Raunas novada Drustos, Piltiņkalnā, kur pulcējas ne tikai vietējie ļaudis no Drustus tautskolas “99 balti zirgi”, bet arī iebraucēji no citiem pagastiem, rajoniem. Šogad latvisku meditāciju saulgriežu naktī rīkoja ar Priekuļu novada Veselavas pagasta “Brīvniekos”.
Jāņu diena – 24.jūnijs – tiek saistīta ar krīstīgās ticības ieviešanu, kad baznīca 24.jūniju noteica par Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Taču mūsdienās to atceras reti kurš līgotājs, Jāņi ir pārvērtušies par plašiem masu svētkiem ar daudziem publiskiem pasākumiem. Vakardiena piedāvāja ļoti lielu izvēli. Pasākumu tuvākā un tālākā apkaimē bija tik daudz , ka visvieglāk bija izšķirties par līgošanu paša pagalmā!
Nu šodien ir Jāņu diena. Lai Jums tā prieka pilna! Līgo!
Arita Lejiņa
