Līdz ar iespēju, ievērojot drošības pasākumus, interešu izglītībai notikt klātienē, lai arī ārā, Cēsu bērnu un jauniešu interešu centra “Spārni” pagalms kļuvis par darba telpu.
Vienā stūrī notiek keramikas pulciņa nodarbības, citā darbojas eksperimentālās studijas dalībnieki. Pagalmā vieta arī dziedātājiem un dejotājiem, bet zīmētāji ieņēmuši pilsētvidi. No 25 interešu izglītības programmām 15 iespēju robežās tiek īstenotas klātienē.
Taču darboties ārpus telpām skolēniem nav jaunums. Mākslas darbnīcas skolotāja Ingūna Briede teic, ka ik pavasari ar bērniem dodas darboties pilsētā, tikai šis pavasaris tāds lietains un drēgns. Arī automodelisma dalībniekiem trase ir skolas pagalmā, tur rosība sākas visātrāk un beidzas visvēlāk rudenī, skolotājs Aigars Krūmiņš gan atzīst, ka neatceras tādu pavasari kā šo, kad laikapstākļi tik ļoti būtu traucējuši, jo, ja ir spēcīgs lietus, nodarbība diemžēl notikt nevar. Dziedāšanas un deju pasniedzēji raduši, ka koncerti notiek arī ārā, tagad, kad pagalmā jārīko mēģinājumi, pieredzes pietiek.
Tomēr daudzu nodarbību skolotājiem bija jāizdomā, kā esošajā situācijā īstenot nodarbības. Šūšanas skolotāja Mudīte Blūma vērtē: “Protams, nebija viegli. Bet nedrīkst nolaist rokas, ir jādomā izeja, un kādā brīdī sāk nākt idejas. Tā man radās iecere par tērpu kolekciju “Raibā pasaka”, kas veltīta Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”. Bija jāņem vērā, ka arī audumu nevarēja nopirkt, veikali slēgti, tērpi tapa no raibu raibiem atgriezumiem. Bija liels izaicinājums mācīties šūt attālināti, bet prieks, ka bērni domu atbalstīja. Saprotot, ko meitenes var izdarīt mājās, saplānojām, ko darīs meitenes, ko darīšu es, kādus norādījumus došu. Kad drīkstējām ārā tikties, vienā piegājienā nofilmējām video – tērpu kolekcijas demonstrēšanu. Tāpat veidojam tērpu kolekcijas Dziesmu svētkiem, piemēram, viena kolekcija ir “Gaismiņa ausa, saulīte lēca”. Pa šo laiku dalībnieki attālināti varēja veidot arī mazos darbiņus, bet vecāki atzina, ka mājās grūti bērnu motivēt, raitāk sokas uz vietas. Ir meitene, kas šuj izlaiduma kleitu. Kad parādījās atļauja strādāt ārā, tad gaidījām labus laika apstākļus un veidojām vides objektu instalāciju “Trīs vēlēšanās”, katrs dalībnieks šuva savu zivtiņu.”
Keramikas skolotāja Līva Boze atzīst, ka pa šo laiku mēģināts visādi: gan strādāts attālināti ar citiem materiāliem, gan dots māls, lai audzēkņi darbojas mājās, bet problēma tā, ka materiāls ātri sakalst: “Vislabāk bija, kad darbnīcā drīkstēja strādāt individuāli un ar bērniem no vienas klases, grupiņās bija pat pieci klases biedri. Šis laiks arī bērniem māca būt patstāvīgiem, organizēt laiku. Sazinājāmies, sūtot darbu attēlus vatsapā, lai katrs var paskatīties, smelties idejas, saprast, kā darīt. Daļa no kosmosa tēmas darbiņiem redzami arī Cēsīs, Rīgas ielas izstādē.” Šonedēļ bērni nodarbībā gatavoja putnu un viņa ligzdu. Viena no keramikas pulciņa dalībniecēm Žizele “Druvai” atklāja: “Man patīk visu ko veidot, jo to var izmantot, piemēram, svečturus, brošas. Mammai ir brošas, ko esmu taisījusi. Mēs ar māsu tās dāvinām arī omītēm. Bet arī mājās ir liels plaukts ar keramikas darbiem.”
Uz Eksperimentālās studijas nodarbību atnākušās meitenes Evelīna, Elza un Marta atklāj, ka aukstums viņas nebiedē, un rāda gan pašu darinātos auskarus, gan rokassprādzi. Skolotāja Antra Bāliņa-Diega atzīst, ka bērniem ļoti patīk gatavot lietas, ko var dāvināt vai paši lietot: “Pa šo laiku esam darbojušies gan mājās, gan parkā, bet, kad laikapstākļi ir nelabvēlīgi, tepat šķūnī. Bērni nodarbības apmeklē daudzskaitlīgi, un redzams, ka darbojas ar lielu entuziasmu. Taisām mazākietilpīgus darbiņus – smaržīgu pretodu līdzekli, lūpu balzāmu, meitenes labprāt gatavo rotaslietas, apglezno stiklu. Redzams, ka bērni ir izsalkuši pēc klātienes, pēc sarunām, tāda sava veida tusiņa, arī vecāki ir priecīgi.” Taču reizē A.Bāliņa-Diega vērtē: “Angļu valodai attālinātās nodarbības bija pat ieguvums, jo uz tām varēja pagūt arī bērni, kuriem parasti ir daudz citu nodarbību.”
Centra direktore Dzidra Matusēviča rezumē: “Mēs, protams, vēlētos, lai ēka ir pilna bērnu smieklu un darbošanās, šis laiks ir izaicinājumu un jaunu meklējumu laiks. Tieši pirms pandēmijas rīkojām darbiniekiem kursus dažādu datorprasmju pilnveidošanai, kas tik ļoti noderēja. Bet vislielākais ieguvums ir brīži, kad bērni te var būt klātienē, socializēties, te tomēr atmosfēra ir brīvāka nekā skolā. Domājams, ka tad, kad pandēmija beigsies, daļu pieredzes iekļausim ikdienas darbā. Bet šobrīd ļoti gaidām ziņu, vai drīkstēsim rīkot vasaras nometni audzēkņiem, ko visi ļoti gaida.”
Komentāri