Latvijas pašvaldībās, kuras regulāri pakļautas plūdu draudiem, būvvaldes neizsniedz būvatļaujas apbūvei applūstošajās teritorijās, uzsver aptaujātie būvvalžu vadītāji.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu būvniecību var veikt teritorijās, kur to pieļauj teritorijas plānojums, detālplānojums (ja tāds ir izstrādāts) un saistošie apbūves noteikumi. Aizsargjoslu likums aizliedz būvniecību applūstošajās teritorijās, izņemot īslaicīgas lietošanas ēku un mazēku apbūvi.
“Iedzīvotājiem, izvēloties būvniecības vietu, jāņem vērā, ka daļa Jelgavas pilsētas teritorijas regulāri applūst gan pavasara, gan rudens palos. Zemāk par augstuma atzīmi plus 3,5 metri atrodas apmēram 34% pilsētas teritorijas. Pie plūdu atzīmes plus 3,4-3,5 metri šīs teritorijas ar 10% varbūtību, tas ir, reizi desmit gados, ir pakļautas plūdu draudiem. Lielākajos plūdos 1979.gadā tika fiksēta plūdu atzīme plus 3,9 metri. Šogad tā bija plus 3,34 metri. Pavasara pali visvairāk skāra pilsētas nomales, kur atrodas pļavas, dārzi un pagājušajā gadsimtā celto privātmāju apbūve,” skaidroja Jelgavas pilsētas pašvaldības būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas ir spēkā no 2008.gada 1.aprīļa, 2008.gada 24.aprīlī Jelgavas dome pieņēma lēmumu “Par pagaidu ierobežojumiem ēku projektēšanā, būvniecībā, tehnisko noteikumu un detaļplānojumu izstrādāšanu potenciālajās riska teritorijās”.
2008.gadā un 2009.gadā tika apsekotas Jelgavas pilsētas teritorijas, kas atrodas blakus upēm, un sagatavota applūstošo teritoriju karte. Tā tika iekļauta jaunajā teritorijas plānojumā, kas ir pieņemts 2009.gada 29.septembrī. “Saskaņā ar teritorijas plānojumu norādītajās teritorijās apbūvē nav pieļaujama,” uzsvēra Dzalbe.
Līvānu novada būvvaldes vadītājs Intis Svirskis skaidroja, ka applūstošajās teritorijās būvatļaujas netiek izsniegtas. “Iedzīvotāji paši nevēlas dzīvot applūstošā zonā,” sacīja Svirskis.
Viņš piebilda, ka pirms būvatļauju izsniegšanas tiek prasīta informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par pēdējiem 100 gadiem. Ja tiek konstatēts, ka teritorija regulāri applūst, tad būvatļauja netiek izsniegta.
Visas ēkas, kuras Līvānos mēdz applūst, ir sabūvētas vēl padomju laikos. Vislielākās problēmas mēdz būt ar pilsētas rajonu Ubaglīci, kas izveidojies pēc tam, kad padomju laikos nojauca mazo hidroelektrostaciju (HES) uz Dubnas upes. “Tagad šis HES ir atjaunots, tāpēc Ubaglīcī plūdu laikā rodas problēmas. Daudzu ēku pagrabus HES īpašnieks izolēja, uzbūvēja kesonus, taču daudzu māju īpašniekiem vēl joprojām ir pretenzijas pret HES,” sacīja Svirskis.
Arī Aizkraukles un Kokneses novada būvvaldes vadītājs Jans Korols informēja, ka teritorijas plānojums un saistošie apbūves noteikumi neatļauj apbūvi applūstošajās teritorijās.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri