Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pļavu golfs arī Vaivē

Jānis Gabrāns
23:00
15.08.2019
12
Plavu Golfs 1

Latvijas pļavu golfa laukumu kartē izdarīts jauns ieraksts – Cēsu novada Vaives pagasta “Āriņos” izveidots sešu bedrīšu pļavu golfa laukums.

Aizvadītajā sestdienā tur pulcējās šī sporta veida entuziasti no tuvākas un tālākas apkaimes, lai pirmie izmēģinātu jauno laukumu. Viens no laukuma izveides galvenajiem iniciatoriem ir Arnis Melbārdis, Cēsu golfa kluba biedrs. Viņš stāsta, ka klubs darbojas jau četrus gadus un šis ir kārtējais solis kluba attīstībā: “Kad sākām sadarbību, pirmā teritorija bija vecajā dārzniecībā, ko mums laipni atvēlēja “Kliģeni”. Tad izveidojām treniņu laukumu pie Pils parka, lai būtu tuvāk cilvēkiem, un redzam, ka interese ir. To apliecina arī Siguldas un Valmieras golfa laukumu pārstāvji, kuri stāsta, ka cēsnieki brauc pie viņiem spēlēt. Bija vajadzīgs nākamais solis attīstībā, vieta, kur spēlēt pašiem un uzņemt viesus, un, saliekot visu kopā, radās ideja par laukuma izveidi Vaives pagastā, manu vecāku īpašumā. Jo pļava ir, kas tāpat ir jāpļauj, bet var to arī iekopt, veidojot par golfa laukumu. Manuprāt, tagad ieguvums ir visiem, vecākiem ir sakopta teritorija, golfa spēlētājiem ir, kur spēlēt, un ceru, ka ieguvums būs arī Cēsīm, jo tas ļaus piesaistīt tūristus.”

Kopā ar brāli strādāts kopš pavasara, lai noskatītā pļava taptu par golfa laukumu. Pļavu golfs izteikti ir Latvijas sporta veids, par tā dibinātāju pirms 20 gadiem tiek uzskatīts Latvijas Olimpiskās kustības bijušais prezidents Vilnis Baltiņš. Pļavu golfs ir klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem. Pļavu golfa laukumi šobrīd netiek sertificēti, un spēle uz tā ir vairāk uzskatāma par brīvā laika pavadīšanas veidu. “Āriņos” izveidotais ir septītais pļavu golfa laukums Latvijā, Vidzemē tādi ir Madonā, Gul­benē, Siguldā, Valmierā.

Atklāšanas brīdī Jurģis Ābele, kurš bija Latvijas Pļavu golfa asociācijas izveidotājs un pirmais vadītājs, atgādināja, ka pļavu golfā izauguši daudzi izcili sportisti: “Divas labākās Latvijas golferes, kuras spēlē pasaules līmenī, Kristiāna Puisīte un Laura Jansone sākušas savu karjeru tieši pļavu golfā, braucot līdzi vecākiem. Šis ir sporta veids, kurā var piedalīties visa ģimene, tas ir ļoti socializējošs. To var spēlēt visdažādākā vecuma cilvēki. No pļavu golfa nākuši vairāki Latvijas čempioni golfā, piemēram, Raivis Kalniņš no Limbažiem. Toreiz daudzi Rīgas golferi bija pārsteigti, ka puisis, kurš spēlē laukos, uzvar Latvijas čempionātā un ir sezonas līderis. Pateicoties paša izstrādātajai treniņu metodikai, viņš trīs gadu laikā no pļavu golfa spēlētāja kļuva par Latvijas čempionu golfā.”

Tagadējais Latvijas Pļavu golfa asociācijas vadītājs Kristaps Matisons uzsvēra, ka pļavu golfs nav tikai sports, bet ir kopā sanākšana: “Tas ir pasākums, kurā sanākam, sacenšamies, parunājamies. Pļavu golfa laukums ir vieta, kur ikviens var iepazīt golfu, iemācīties šo spēli, lai pēc tam, ja ir vēlme, turpinātu savu izaugsmi klasiskajā golfā.”

Atklāšanas sacensībās klāt bija arī citu pļavas golfa klubu pārstāvji. Aldis Strads, kurš vada golfa klubu “Siltie” Gulbenes pusē, atzinīgi novērtēja jauna laukuma atvēršanu: “Katrā laukumā ir vietējie spēlētāji, kuri citur nebrauc, bet, ja gribi uzlabot spēles kvalitāti, jābrauc citur. Tāpēc apsveicam katra jauna laukuma atvēršanu un vēlam īpašniekiem izturību, jo laukumu uzreiz nevar uztaisīt perfektu, bet, katru gadu cītīgi strādājot, rezultāts būs. Atbraukt uz jaunu laukumu ir piedzīvojums katram golferim. Viens otru par konkurentiem neuzskatām. Protams, ja vienā pilsētā ir divi laukumi, tad esam konkurenti, bet laukums Cēsīs maizīti citiem nost neņem, un mēs viņiem padomus neliegsim.”
Viņš arī uzsver, ka pļavu golfa spēlētāji ir kā liela ģimene, kurā cits citu pazīst, jo pulks, no kura piedalās Latvijas turnīros, nav pārāk liels. Tiesa, šogad jūtams aktivitātes pieaugums. Ja pērn turnīros bija aptuveni 20 dalībnieku, šogad jau 30 un vairāk.

“Spēlējot golfu, var lieliski atslēgties no ikdienas rūpēm, jo domas par darbu paliek ārpus laukuma un šīs dažas stundas ir lieliska atpūta,” saka A. Strads.

Golfa laukums oficiāli tika atklāts ar pirmajiem sitieniem, ko veica gan A. Melbārdis, gan citu klubu pārstāvji. Pēc tam sākās sacensības, kurās piedalījās 17 spēlētāji. Katrs izspēlēja 18 bedrītes, izejot laukumu trīs reizes. Vīriešu konkurencē uzvarēja gados jaunais Artūrs Zeps, otrais Jurģis Ābele, trešais – Māris Danieks, dāmām pirmā Dace Pajete, otrā Inga Madžule, trešā Kristīne Melbārde.

Arnis Melbārdis atzina, ka spēlētāji laukumu novērtējuši atzinīgi, par to esot vislielākais prieks. Viņš arī cenšas lauzt stereotipu, ka tas ir bagātnieku sporta veids: “Patiesībā tā nebūt nav. Golfu var sākt spēlēt, tikko cilvēks sāk staigāt, un spēlēt līdz brīdim, kamēr vien var staigāt. Man īpaši patīk, ka neviens golfa laukums nekad nebūs vienāds. Ja futbola, basketbola, volejbola laukumi ir vienādi, to nosaka standarts, katrs golfa laukums ir atšķirīgs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi