Pērn rudenī izveidotās Latvijas Inovatoru apvienības valdes priekšsēdētājs Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš rosina Latvijā veidot Inovāciju atbalsta fondu, kas pastāvīgi sniegtu atbalstu inovatīvajiem uzņēmējiem.
Minētais fonds aizdevuma veidā nodrošinātu gan sēklas kapitālu, gan finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai tiem, kuri valstī vēlas nodarboties ar inovatīvo uzņēmējdarbību. Fonda līdzekļus veidotu gan valsts, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet ar laiku arī uzņēmēju procentos samaksātie līdzekļi.
Projektu pieteikumus fondā varēs iesniegt ikviens, tomēr finansējums tiks nodrošināts tikai tiem, kurus par potenciāli sekmīgiem ekspertīzē atzīs nozares speciālistu izveidota komisija.
Kā skaidroja Kalviņš, šāda fonda izveide nepieciešama, jo inovatīvās attīstības ziņā Latvija patlaban atrodas katastrofālā stāvoklī, Eiropas Savienībā (ES) ieņemot pēdējo vietu, turklāt, neraugoties uz dažādu fondu līdzekļiem un aizņēmumiem, nacionālais kopprodukts valstī ir zemāks nekā pirms iestāšanās ES.
“Ir notērēti kredīti un investīcijas ap 24 miljardiem latu, bet valsts kopprodukts nav pieaudzis, tātad līdzekļi iztērēti nelietderīgi vai neefektīvi,” pārliecināts zinātnieks.
Piedevām ES programmās un aktivitāšu apguvē nav pēctecības, jo to īstenošana notiek “no uzsaukuma uz uzsaukumu”, bet ierēdņus, kuri veic projektu pieteikumu vērtēšanu, galvenokārt uztrauc tas, lai nauda tiktu apgūta un iztērēta, taču par to, kāds ir rezultāts un ekonomiskā atdeve, neuztraucas neviens, uzskata Kalviņš.
Šāda fonda izveide Kalviņa skatījumā būs mēģinājums nodibināt tiltu starp zinātni, inovāciju un pētniecību. Šajā virzienā pirmais solis sperts, 2009.gada rudenī nodibinot Latvijas Inovatoru apvienību, kurā pamazām stājas inovatīvie uzņēmēji.
“Sarakstā šobrīd ir 70 uzņēmumi, ko esam atlasījuši pirmajai apskatei – daļa jau ir bijuši kontaktos, bet uzklausīsim un izrunāsimies ar visiem, lai ražotājiem no tā kaut kas tiek,” sola izgudrotājs, “citādi Latvijā zinātnieki stāv par sevi un viņu uzdevums ir ražot zināšanas, tajās pārvērst valsts naudu, bet no otras puses būtu jābūt inovatoriem, kas šīs zināšanas pārvērš produktā, tātad – naudā. Šī procesa Latvijā tikpat kā nav, un tas ir iemesls, kāpēc mēs klibojam.”
Fonda darbības modelis būtu līdzīgs kā Japānā, kur uzņēmums, no fonda aizņemoties naudu, to atdod ne noteiktā dienā vai laika periodā, turklāt procentus sāk maksāt no sava apgrozījuma tikai tad, kad sāk pelnīt. Ņemot vērā to, ka procentu dēļ atmaksājamā summa būs augusi, tiktu nodrošināta ne tikai fonda atjaunošanās, bet arī augšana.
Tiesa, šāda fonda veiksmīgai darbībai projektus būtu nepieciešams izvērtēt ļoti rūpīgā ekspertīzē, lai atšķirtu “papīra tīģerus” no reāliem projektiem, atzīst Kalviņš. Tieši tādēļ to izvērtēšana būtu jāuztic nozares speciālistiem, kas “apēduši pudu sāls” gan izgudrotājdarbībā, gan patentēšanā un citos ar to saistītajos procesos.
“Mūsu uzdevums ir sapulcināt no visām Latvijas nozarēm vadošos inovatīvos uzņēmumus, kuros noteikti ir šie speciālisti, kas to izjutuši uz savas ādas un vislabāk zina arī zemūdens akmeņus, jo vieni paši zinātnieki, ekonomisti vai uzņēmēji te neder,” viņš uzsver, “tikai visi kopā var būt spējīgi šo naudu izlietot tā, lai pēc tam tā atnāk atpakaļ.”
Kontekstā ar identificētajām problēmām inovāciju nozarē Latvijā Kalviņa vadībā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupā tapis arī informatīvs ziņojums valdībai par situāciju un darāmajiem darbiem, kurā izteikti priekšlikumi arī izmaiņām atsevišķās vērtēšanas procedūrās un kritērijos.
Kā ziņots, Latvijas Inovatoru apvienības veidošanā bez Kalviņa piedalījies arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks, kā arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis un Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš.
Pēc LETA
Komentāri