Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Plāno veidot fondu inovatīvo uzņēmēju atbalstam

Druva
12:55
03.04.2010
3

Pērn rudenī izveidotās Latvijas Inovatoru apvienības valdes priekšsēdētājs Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš rosina Latvijā veidot Inovāciju atbalsta fondu, kas pastāvīgi sniegtu atbalstu inovatīvajiem uzņēmējiem.

Minētais fonds aizdevuma veidā nodrošinātu gan sēklas kapitālu, gan finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai tiem, kuri valstī vēlas nodarboties ar inovatīvo uzņēmējdarbību. Fonda līdzekļus veidotu gan valsts, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet ar laiku arī uzņēmēju procentos samaksātie līdzekļi.

Projektu pieteikumus fondā varēs iesniegt ikviens, tomēr finansējums tiks nodrošināts tikai tiem, kurus par potenciāli sekmīgiem ekspertīzē atzīs nozares speciālistu izveidota komisija.

Kā skaidroja Kalviņš, šāda fonda izveide nepieciešama, jo inovatīvās attīstības ziņā Latvija patlaban atrodas katastrofālā stāvoklī, Eiropas Savienībā (ES) ieņemot pēdējo vietu, turklāt, neraugoties uz dažādu fondu līdzekļiem un aizņēmumiem, nacionālais kopprodukts valstī ir zemāks nekā pirms iestāšanās ES.

“Ir notērēti kredīti un investīcijas ap 24 miljardiem latu, bet valsts kopprodukts nav pieaudzis, tātad līdzekļi iztērēti nelietderīgi vai neefektīvi,” pārliecināts zinātnieks.

Piedevām ES programmās un aktivitāšu apguvē nav pēctecības, jo to īstenošana notiek “no uzsaukuma uz uzsaukumu”, bet ierēdņus, kuri veic projektu pieteikumu vērtēšanu, galvenokārt uztrauc tas, lai nauda tiktu apgūta un iztērēta, taču par to, kāds ir rezultāts un ekonomiskā atdeve, neuztraucas neviens, uzskata Kalviņš.

Šāda fonda izveide Kalviņa skatījumā būs mēģinājums nodibināt tiltu starp zinātni, inovāciju un pētniecību. Šajā virzienā pirmais solis sperts, 2009.gada rudenī nodibinot Latvijas Inovatoru apvienību, kurā pamazām stājas inovatīvie uzņēmēji.

“Sarakstā šobrīd ir 70 uzņēmumi, ko esam atlasījuši pirmajai apskatei – daļa jau ir bijuši kontaktos, bet uzklausīsim un izrunāsimies ar visiem, lai ražotājiem no tā kaut kas tiek,” sola izgudrotājs, “citādi Latvijā zinātnieki stāv par sevi un viņu uzdevums ir ražot zināšanas, tajās pārvērst valsts naudu, bet no otras puses būtu jābūt inovatoriem, kas šīs zināšanas pārvērš produktā, tātad – naudā. Šī procesa Latvijā tikpat kā nav, un tas ir iemesls, kāpēc mēs klibojam.”

Fonda darbības modelis būtu līdzīgs kā Japānā, kur uzņēmums, no fonda aizņemoties naudu, to atdod ne noteiktā dienā vai laika periodā, turklāt procentus sāk maksāt no sava apgrozījuma tikai tad, kad sāk pelnīt. Ņemot vērā to, ka procentu dēļ atmaksājamā summa būs augusi, tiktu nodrošināta ne tikai fonda atjaunošanās, bet arī augšana.

Tiesa, šāda fonda veiksmīgai darbībai projektus būtu nepieciešams izvērtēt ļoti rūpīgā ekspertīzē, lai atšķirtu “papīra tīģerus” no reāliem projektiem, atzīst Kalviņš. Tieši tādēļ to izvērtēšana būtu jāuztic nozares speciālistiem, kas “apēduši pudu sāls” gan izgudrotājdarbībā, gan patentēšanā un citos ar to saistītajos procesos.

“Mūsu uzdevums ir sapulcināt no visām Latvijas nozarēm vadošos inovatīvos uzņēmumus, kuros noteikti ir šie speciālisti, kas to izjutuši uz savas ādas un vislabāk zina arī zemūdens akmeņus, jo vieni paši zinātnieki, ekonomisti vai uzņēmēji te neder,” viņš uzsver, “tikai visi kopā var būt spējīgi šo naudu izlietot tā, lai pēc tam tā atnāk atpakaļ.”

Kontekstā ar identificētajām problēmām inovāciju nozarē Latvijā Kalviņa vadībā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupā tapis arī informatīvs ziņojums valdībai par situāciju un darāmajiem darbiem, kurā izteikti priekšlikumi arī izmaiņām atsevišķās vērtēšanas procedūrās un kritērijos.

Kā ziņots, Latvijas Inovatoru apvienības veidošanā bez Kalviņa piedalījies arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks, kā arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis un Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi