Tiek plānots būtiski ierobežot juridisko personu skaidras naudas darījumu apmērus, atļaujot skaidras naudas darījumus tikai līdz 3000 latu, paredz izskatīšanai šīs nedēļas valsts sekretāru sanāksmei pieteiktie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā paredz no 3000 latiem uz 1000 latiem samazināt slieksni, kuru sasniedzot ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kā arī no no 10 000 latiem uz 3000 latiem samazināt slieksni, kuru sasniedzot nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā.
Tāpat sagatavotās izmaiņas paredz noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu – arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Likumprojekta mērķis ir paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsver FM.
Normatīva izmaiņas paredz, ka par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajās valstīs vai teritorijās.
Tāpat tajās valstī, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgto starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vai arī valstī, kurā persona neveic aktīvu komercdarbību vai saimniecisko darbību un neiesniedz nodokļu administrācijai ienākuma nodokļa deklarācijas.
Likums arī tiek papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka komercdarbība vai saimnieciskā darbība likuma izpratnē ir aktīva, ja katrā no trijiem iepriekšējiem gadiem ārvalstu komersanta aktīvu vērtības, neto apgrozījuma un aprēķinātās darba algas kopsumma reģistrācijas vai dibināšanas valstī ir ne mazāk kā 7,5% no minēto rādītāju kopsummas ārvalstu komersanta ekonomiskās aktivitātes centra valstī.
Likumprojektā arī noteikts nodokļu maksātāja pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu, lai apliecinātu darījuma cenas atbilstību tirgus cenai darījumos ar saistītiem uzņēmumiem. Tiks noteiktas arī nodokļu maksātāja tiesības slēgt iepriekšējo vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījuma veidam.
Ar likuma izmaiņām plānots noteikt nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību (brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu), definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu.
Paredzēts paplašināt to gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta, liedzot turpināt normatīvajiem aktiem neatbilstošu komercdarbību. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildus komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju (licenču) anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana vai aizzīmogošana.
Ja komersants 15 dienu laikā pēc tā darbības apturēšanas nenovērsis pārkāpumu, Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs iniciēt attiecīgā subjekta piespiedu likvidāciju, paredz likuma izmaiņas.
Šīs izmaiņas tiek virzītas kopā ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kā arī grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā.
LETA
Komentāri