Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pirtiņa uz jumta, elektrības stabi nogāzti

Sarmīte Feldmane
09:17
20.09.2020
16
Veetra 1 1

Gatartas pusē aizvadītās ceturtdienas rīts bija lietains, pūta neliels vējš. “Biju istabā, palika tumšs, atslēdzās elektrība, un sekoja liels pūtiens, kas visu nesa pa gaisu. Tad sākās pamatīgs lietus,” atceras “Kalna Dūķu” saimnieks Aivars Leks. Kad lietus pierima, viņš izgāja pagalmā.

Šķūnim puse jumta aiznesta, durvis izrautas, riekstu koks nogāzts, tam saimnieki gaidīja pirmo ražu, ābelītes nolauztas. Egles, kas savulaik stādītas kā dzīvžogs, lai pasargātu no lielceļa putekļiem māju, nolauztas un izgāztas. Mājai jumta stūris norauts. Bērzi aiz mājas izrauti no zemes, citi nolauzti, uzkalniņā priedes izārdītas.

“Postaža. Šīferis izmētāts pa visu pagalmu. Nevar zināt, kur kura manta aiznesta. Acīmredzot bijis virpulis, koki savērpti,” spriež Aivars.

Kaimiņš, “Dūķu” saimnieks Guntars Podnieks vērtē: “Ja vējš būtu pūtis kaut drusku tālāk no ezera, tēva māju “Lejas Dūķi”, kas turpat pāri “Dūķu” pagalmam, nebūtu.

“Bišu stropiem jumti bija zemē, bet stropi gan nebija apgāzti,” stāsta Guntars, bet Aivars piebilst, ka sākumā nesapratis, kas tas par spilvenu mētājas viņa pagalmā, tad attapies, ka tas taču no kāda stropa atnests. Vīri nelaimē prot arī pajokot, Guntars uzmundrina kaimiņu, ka tagad austrumpuses logiem nebūs priekšā egles, logos spīdēs saule, būs vien agrāk jāceļas.

Guntaram Dūķa ezera krastā ierīkota atpūtas vieta. Pašā ūdensmalā stalti bērzi. “Dēls sāka celt pirtiņu. Brīvdienās bija paredzēts ielikt krāsniņu. Atbrauks, redzēs, ko teiks,” saka Guntars. Pirtiņa nopūsta no pamatiem un aiznesta metrus desmit nostāk, nolikta uz jumta. Lielā egle, kas karstā laikā meta ēnu, nogāzta, lapene izārdīta, daļas mētājas pa ezermalu un tīrumu. Lapenes un pirtiņas vietā palikuši ķieģeļi, uz kuriem celtnes stāvēja.

Guntars rāda uz veco ozolu, kas visus vienmēr priecējis, tas nolauzts. “Vienam ozolam pirms Jāņiem vējš lielu zaru nolauza, mazo ozolu, kā to saucām, pērkons pāršķēla vidū pušu,” pastāsta Guntars un piebilst, ka ceļmalā aug jaunāks ozoliņš, tam gan nekas.

Otrpus ezeram “Ješkās” Maigonis Grāvelsiņš atceras, ka dzirdējis šņākoņu un tad lielu troksni. “Betona elektrības stabus nogāza kā domino kauliņus. Pirmais krita pagalmā, tad viens noturējās, nākamie bija zemē. Eglei nolauza galotni, uznesa uz vadiem. Blakus suņa būdai egles nolauztas, būdu neaizpūta, suns bija iekšā, neizskatās, ka būtu satraukts. Kūtij daļa jumta šīfera norauta zemē. Dažās minūtēs vējš aizskrēja pāri ezeram, tad vēl bija stiprs lietus,” postījumus vērtē Maigonis.

Dūķu ezera apkaimes kaimiņi uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad pie ezera plosās vējš. Arī 2010.gada vētra nepagāja garām. “Toreiz lielākoties izpostīja mežus. Man pie mājas nogāza vecās liepas, mājas jumtam norāva to pašu stūri, ko tagad,” pastāsta “Kalna Dūķu” saimnieks, bet Guntars atceras, ka toreiz vējš mājai durvis izlauza un nolika blakus mašīnai, balkona logus, kas tikko bija ielikti un kurus nebija pagūts kārtīgi nostiprināt, ar visiem rāmjiem izgāza pagalmā.

Šopavasar tieši ziedu laikā krusa postīja apkaimes dārzus un laukus. “Vagoju kartupeļus, sieva zvanīja, lai braucu mājās. Bumbas bira – krusa kā divi cukurgraudi. Nevarēju izkāpt no traktora,” pastāsta Aivars, bet Guntars atceras, kā, izdzirdis troksni un ieraudzījis baltās bumbas, paķēris no gultas segu un skrējis apsegt mašīnu, tomēr krusas sitienu vietas var saskatīt.
““Ješkām” pavasarī krusa kūts jumtu sakapāja caurumos. Vasarā nomainīju, tagad vējš daļu nopūta. Nav jau tālu aiznests, tepat pagalmā sadauzīts,” pastāsta Maigonis, piebilstot, ka jāķeras pie darba, jāsteidz atjaunot.

Vēja spēki. Staltie bērzi pie “Kalna Dūķiem” nolauzti kā maikstes.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Kaimiņi uzsver, ka tikai tādās situācijās saprotams, cik liela vieta ikdienā ir elektrībai. “Labi, ka mājās ir vēl ar malku kurināma plīts, pārējais ar elektrību. Jau domājām, ka jābrauc pirkt svecītes,” teic Guntars, bet Aivars pastāsta, ka pēc vētras uzreiz piezvanījis sievai, viņa savākusi visu, kam nepieciešama uzlādēšana, un aizbraukusi. “Nevarēja jau zināt, cik ilgi nebūs elektrības,” bilst Aivars.
Kaimiņi apbrīno elektriķu darbu, viņi strādāja līdz tumsai, atjaunoja stabus. “Laiks jau nebija nekāds jaukais. Ceļinieki pie “Ješkām” no kokiem atbrīvoja ceļu. Dienesti strādāja godam,” uzsver Guntars.
Dūķu ezera kaimiņi atzīst, ka diemžēl ar vētrām jārēķinās, to būšot aizvien vairāk. “Daba atriebjas, paši to esam sabendējuši. Cik tagad katrā pagalmā ir automašīnu vien, un visas gaisā atstāj izplūdes gāzes! Kādu tikai ķīmiju ikdienā nelietojam, okeāns pilns ar plastmasu, ledāji kūst. Laiks tad karsts, tad auksts, stundās mainās,” pārdomās dalās Maigonis Grāvelsiņš.

Aivars Leks “Kalna Dūķos” dzīvo kopš 1992.gada. Viņš atzīst, ka brīžam pārņem pesimisms – tad mežacūkas sarok tīrumus, visu izrok, tad stirnas noēd, tagad vējš. “Ko tik nešaujam gaisā un nesadedzinām! Caurumi paliek. Tās sekas. Pārmaiņas nāk ar ārdīšanu,” saka Aivars. Viņam piekrīt Guntars, vērtējot, ka katru reizi lielais vējš nāk no citas puses. Vietas, kur ieskrieties, pietiek, tas nekas, ka apkārt mazi pauguri, tie vējam ceļā ir nieks.

Darba būs daudz. (No kreisās) Guntars Podnieks un Aivars Leks vērtē, ar ko jāsāk, lai sakoptu postījumus.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi