Pirmspalu periodā vislielākās sniega rezerves joprojām ir Daugavas un Gaujas baseinos, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Gaidāms, ka visplašāk applūdīs tie upju posmi, kur upju kritums ir neliels, krasti zemi un ielejas plašas. Tādas ir Daugavas palienes posmā no Daugavpils līdz Līvāniem, Pededzes un Aiviekstes palienes, arī Vidzemes un Zemgales mazo upju lejteces.
Sniega kušanas ūdeņi upēs parasti ieplūst pakāpeniski arī vēl pēc ledus iziešanas.
Bīstamākās situācijas var rasties palu perioda sākumā ledus iešanas laikā, jo iespējama ledus sastrēgumu veidošanās, ļoti strauja ūdens līmeņu celšanās un palieņu applūšana. Šajos gadījumos bīstamību rada arī ledus, kas līdz ar ūdeni nonāk ārpus upes gultnes. Šogad ziemas beigās ledus Kurzemes un Zemgales upēs ir piecus līdz 15 centimetrus biezāks, bet Daugavā nedaudz plānāks kā parasti.
Ledus uzlūšana gaidāma vēlāk par normu – Kurzemes upēs, straujākos Zemgales un Vidzemes upju posmos – marta trešās dekādes otrajā pusē, bet Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē un lejtecē – marta beigās un aprīļa sākumā.
Daugavā lielākie ledus sastrēgumi iespējami pie salām Līksnas – Nīcgales un Jēkabpils – Pļaviņu posmos. Kopējais ledus masu daudzums no Jēkabpils līdz Pļaviņām šogad ir mazāks nekā 2007.gadā. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šādos apstākļos ledus sastrēgumi visbiežāk veidojies Sakas salas lejas daļā un pie Pļaviņām. Sastrēguma gadījumā ūdens līmenis pie Jēkabpils var sasniegt 81,5 metrus, pie Zeļķiem 76 līdz 77 metrus virs vidējā jūras līmeņa. Ledus masām ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis arī pie Pļaviņām var ievērojami celties.
Rīgas līcī ir 20 līdz 30 centimetrus biezs malas ledus, tā platums dienvidu daļā līdz diviem kilometriem, tāpēc var tikt traucēta Lielupes, Gaujas un Salacas ledus izeja jūrā.
Lielupē ledus sastrēgumu izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk iespējama pie Staļģenes. Taču, ņemot vērā sniega rezerves un ledus biezumu, nav izslēgta arī sastrēgumu veidošanās pie Mežotnes kā arī Jelgavas – Jūrmalas posmā, kur upes kritums ir ļoti mazs.
Bārtas, Ventas, Gaujas un Ogres baseinos lielākie sastrēgumi straujas sniega kušanas gadījumā var veidoties lejtecēs. Visvairāk plūdu apdraudētas upju palienes ir Bārtā pie Nīcas, Ventā pie Zūrām, Gaujā pie Carnikavas un Ogrē Orges pilsētas robežās.
Pavasara palu notece šogad veidosies pietiekama upju baseinu samitrinājuma apstākļos. Daugavā un Vidzemes upēs tā gaidāma lielāka par vidējo, Zemgales un Kurzemes upēs – tuvu normai. Palu maksimālie līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi arī no pavasara iestāšanās straujuma.
Pēc LETA
Komentāri