Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Pirmo reizi šogad konstatē ĀCM mājas cūkām; skarta saimniecība ar 5023 dzīvniekiem

Leta
09:22
16.01.2017
2
Pie

Tradicionāla lauku sēta ar govīm, kazām, cūkām, trušiem un citiem dzīvniekiem pie tirdzniecības centra "Origo".

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šogad pirmo Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām – slimība skārusi lielu cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku lielu ganāmpulku.

Kā aģentūru LETA informēja dienestā, saimniecībā jau tiek veikti Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumi, tostarp cūku likvidēšana, kā arī epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

Noteikta arī karantīna – aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” PVD ģenerāldirektors Māris Balodis sacīja, ka Krimuldas novadā ĀCM skartās saimniecības tuvākajā apkaimē cūkas tiek turētas vien 17 piemājas saimniecībās. “Triju kilometru zonā, kas ir mūsu primārās pārbaudes zona, ir 17 piemājas saimniecības, kurās tiek turētas cūkas. Tas nav daudz. Latgalē bieži vien šādos gadījumos ir pārsimts saimniecību,” teica Balodis. Viņš arī norādīja, ka šī ir lielākā saimniecība, kuru Latvijā skāris ĀCM. “Ja mēs runājam par ĀCM, tad tā ir lielākā krīze, kāda ir bijusi Latvijā,” sacīja Balodis, piebilstot, ka līdz šim šī slimība nebija skārusi komercsaimniecības – slimība iepriekš bija konstatēta mazajās saimniecībās vai piemājas saimniecībās.

Tāpat Balodis atzīmēja, ka līdz šim ĀCM nebija skāris mājas cūkas ziemā. “Šis periods ir ļoti interesants – nekad mums nav bijis neviens gadījums ziemā. Šoreiz slimība ziemas periodā ir nonākusi saimniecībā ar pietiekami augstu biodrošības līmeni, kuru pārbaudījuši gan mūsu inspektori, gan Eiropas Komisijas inspektori – saimniecību, kurā ir notikušas pat Eiropas Komisijas rīkotas mācības,” viņš teica.

Balodis arī sacīja, ka pagaidām PVD nav skaidrojuma, kā šī slimība ir nonākusi minētajā saimniecībā, taču to izvērtēs ne tikai PVD, bet arī Valsts policija. “Tiek skatītas visas versijas, tajā skaitā Valsts policija ir ierosinājusi procesu un arī tā savas kompetences ietvaros skatīsies dažādus apstākļu kopumus, kas varēja novest pie slimības nonākšanas saimniecībā,” teica PVD vadītājs.

Pēc viņa minētā, šobrīd primārais darbs ir likvidēt visas saimniecībā esošās cūkas. “Primārais mūsu darbs ir likvidēt slimās un inficētās cūkas – principā viss šis ganāmpulks ir pēc iespējas ātrāk jālikvidē, lai varētu sākt gan dezinfekciju, gan mazgāšanu, tīrīšanu,” teica Balodis, atzīstot, ka pagaidām nevar pateikt, cik ilgā laikā tiks likvidēts viss ganāmpulks, jo, ņemot vērā, ka saimniecībā ir samērā daudz lielu sivēnmāšu, kuru svars ir virs 200-300 kilogramiem, darbi nerit tik ātri kā vēlētos.

Jāpiemin, ka Zemkopības ministrija plāno izmaksāt kompensāciju ĀCM skartās Krimuldas cūku novietnes “Rukas” īpašniekiem saistībā ar dzīvnieku izkaušanu, intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Kompensācija tikšot izmaksāta par visiem piespiedu kārtā izkautajiem dzīvniekiem. Kompensācijas apmēru pagaidām esot grūti nosaukt.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada 22.septembrī Gulbenes novada Rankas pagastā, kad slimības dēļ nācās likvidēt 119 mājas cūkas. Kopumā pagājušajā gadā Āfrikas cūku mēris konstatēts trijās Latvijas saimniecībās. Slimības dēļ tika likvidētas 311 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties meža cūku populācijā. Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts jau 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
12

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi