Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Pilnmēness nav mistika, bet dabas parādība

Druva
00:00
13.02.2009
58

Šonedēļ pilnmēness. Dažs to pamana, cits sajūt, vēl citam tas ir pilnīgi vienaldzīgi. Par Saeimā pilnmēnesī pieņemtiem likumiem pierasts ironizēt kā par kaut ko pārsteidzīgu, pat muļķīgu.

Senie latvieši augstu turēja Mēness kultu. Mēness ir 27 miljonus reižu mazāks par Sauli, bet atrodas 374 reizes tuvāk Zemei un ļoti būtiski ietekmē dabas parādības un visas dzīvības izpausmes uz mūsu planētas.

Senāk ievēroja un godāja ikkatru pilnā Mēness dienu. Līdzīgi rīkojās gandrīz visas indoeiropiešu tautas. Katrā pilnmēnesī tika godāts savs dzīvnieks, augs vai dabā notiekošie procesi. Mūsu iezīmdienas senāk, visticamāk,svētītas pilnmēness laikā. Daudzie tautas ticējumi iegūst pavisam citu jēgu, ja saprotam, ka šie vērojumi tapa pilnmēness laikā. Bez tam neviena dabas faktoru ietekme neizpaužas tīrā veidā, tie notiek mijiedarbībā.

Mēnesim riņķojot ap Zemi, tas iziet četras fāzes. Katrai ir savs spēks. Divreiz mēnesī Mēnesim ir divas augošas fāzes un divreiz –

dilstošas. Mēness fāzes mainās, jo Saule apspīd Mēnesi tikai no vienas puses, tā apgaismotā un neapgaismotā puse redzama dažādās proporcijās. Pilns fāžu maiņas periods ir 29,5 dienas. Vērojot debesis un skatoties uz Mēnesi, nav vienkārši precīzi pateikt, kad iestājas pilnmēness. Debess bieži ir apmākusies, tādēļ visērtāk, sākot no mēneša sākuma, noskaitīt trešās (piecdienu) nedēļas piekto dienu. Senāk uzskatīja, ka katra jauna diena sākas vakarā, kad parādās Mēness, nevis pusnaktī. Nedēļas ritms senāk bija šāds – pirmais vakars, pirmā nakts, pirmais rīts, pirmā diena utt. Uzskatīts, ka nedēļas piektajai dienai piemīt sevišķs spēks.

Mēness kalendāra ritmu veido četras fāzes, ko nosaka Mēness atrašanās pret Sauli. Mēness fāžu iestāšanās brīžus, kas tiek norādīti kalendārā, pieņemts saukt par kritiskajiem punktiem, jo uz Zemes tad sagaidāmi dažādi situāciju, norišu saasinājumi. Pilnmēness ietekmē visu dzīvo uz zemes. Arī augus. “Pilnmēness ietekme nav nekāds noslēpums. Darbojas fizikas likumi,” saka lauksaimniecības zinātņu doktore Līvija Zariņa un turpina: “Nevar apgalvot, ka nav nekādas ietekmes. Kādreiz baidījās no pilnmēness, zinām taču, ka tas nav nekas pārdabisks. Visumā ir sistēmas, un visās sistēmās notiek enerģijas apmaiņa. Mēs esam šīs sistēmas daļa.

Zeme ir vienīgā planēta Saules sistēmā, uz kuras ir ūdens un gaiss. Tas nepieciešams gan cilvēkiem, gan augiem. Lai tie varētu augt, vajag enerģiju. Enerģija, no Saules nonākot uz Zemes, nodrošina augus. Aprite pastāv. Viss plūst un mainās, atkarībā no Mēness paisumi un bēgumi ir arī augos.

Rūdolfs Šteiners, pamatojoties uz zināšanām, ka viss cikliski mainās, pagājušā gadsimta sākumā iedibināja biodinamiskās metodes lauksaimniecībā, centās izskaidrot, kāda ir Mēness fāžu nozīme jaunās ražas veidošanā. Vajag visu darīt īstajā laikā. Atkarībā no Mēness fāzes mainās enerģijas daudzums, ko saņem augi. Augošā Mēness fāzē tās ir vairāk. Ja augsni apstrādā vecā Mēnesī, tad saknes saņem vairāk enerģijas, jaunā – ziedi, sēklas.” Zinātniece arī piebilst, ka, protams, izmantot Mēness palīdzību ražas iegūšanā var. Tāpēc arī pieejami tik daudzi sējas un ražas kalendāri, kuros var izlasīt ieteikumus, kad ko darīt. “Bet var sēt jebkurā Mēness fāzē, ja augam trūks gaisa, ūdens, piemērotas temperatūras un barības vielu, nekas neizaugs. Mēness var palīdzēt, bet vajag arī visu pārējo,” pārliecināta Līvija Zariņa un piebilst, ka līdz Jāņiem vāktās zāļu tējas ir spēcinošākas, jo gada ritmā pēc tam samazinās enerģijas cirkulācija starp sakni un galotni.

Kādā padomu grāmatā bija teikts, ka pilnmēnesī nedrīkst apgriezt augļu koku vainagu, apgriezt vai izkniebt dzinumus, pirkt un pārstādīt augus, apgriezt zemenēm ūsas, aplauzt tomātus. Pavasarī un vasarā sulas augiem iet uz augšu – no saknēm uz vainagu, bet, tā kā pastāv analoģija starp pilnmēnesi un vasaru, tad augoša Mēness laikā un pilnmēnesī sulas arī iet uz augšu un, ja nogriezīs vainagu pilnmēnesī, augs zaudēs daudz sulas, atvērtās rētas slimos. Pilnmēnesī nevajag sālīt.

Mēness iespaids uz Zemes dzīvajām būtnēm tiek apspriests ļoti sen. Ir daudz tam veltītu pētījumu, bet bieži tie ir ļoti pretrunīgi.

Reiki dziednieks Andris Vētra “Druvai” atzina, ka jūtīgus cilvēkus pilnmēness noteikti ietekmē. “Dažs jūtas labi, cits sliktāk. Katrā cilvēkā ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Pilnmēnesī nakts jeb tumšās enerģijas ir spēcīgākas,” pārliecināts Andris Vētra.

Taisnība vien mūsu senčiem un senajām civilizācijām, kad tās savu dzīvi pakārtoja Mēnesim. Ne par velti tas ir tuvu. Iespējams, ka bez Mēness, tāpat kā bez Saules, nevarētu pastāvēt dzīvība uz Zemes vai arī valdītu haoss.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
11

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
63

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
422

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi