Vaives pagasta un Amatas novada pašvaldības cītīgi domā, kā veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji varētu saņemt tuvāk dzīvesvietai, tāpēc pašvaldības ne tikai nolēmušas saglabāt feldšera amatu laukos, bet arī sertificēt feldšeru – vecmāšu punktus pašvaldībās un par šo iestāžu nepieciešamību no jauna pārliecināt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA), kas kopš šā gada 1. maija, ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu prasības, atteikusies maksāt feldšeriem mēnešalgu.
Izdevīgākā situācijā ir pagasti, kuros strādā ģimenes ārsti, kuri tajā sertificējuši ārsta prakses vietu. Tie no ārsta palīga neatsakās. Taču ģimenes ārsti, kuriem pamatprakse ir pilsētā un kuri pilsētai tuvākajās pašvaldībās reģistrētos pacientus pieņēmuši tikai pretimnākšanas pēc, ar feldšeriem ir lauzuši darba līgumus. Turklāt otras ārsta prakses sertificēšanu vairumā gadījumu viņi uzskata par neizdevīgu.
Pašlaik Amatas novada dome uzņēmusies rūpi, lai sakārtotu un sertificētu feldšerpunktus Līvos, Ģikšos un Ieriķos, bet Vaives pašvaldībai nācies slēgt feldšerpunktu Krīvos. Tur bijis maz apmeklētāju, jo atrašanās vieta tuvu Cēsīm, gandrīz pie pilsētas robežas. Bet Vaives pagasta padome daudz darba un līdzekļu ieguldīs, lai darbu turpinātu feldšerpunkts Rīdzenē.
“Ir ļoti daudz pretrunu. Valstī saka, ka pakalpojums jāsaņem tuvāk dzīvesvietai, bet politiskie lēmumi, arī pašvaldību apvienošana, taču sekmēs tikai to, ka lauciniekiem būs jāmēro tālāks ceļš. Kāpēc pašvaldībai ir jāmaksā par mediķu darbu? Jautājumu ir daudz, bet mēs, domājot par saviem cilvēkiem, gan algojam feldšeri, gan sertificēsim feldšerpunktu. Divas dienas nedēļā mūsu cilvēki var nākt pēc padoma pie ārsta palīga, divreiz mēnesī atbrauc arī ģimenes ārste. Mums ir paveicies ar atsaucīgiem speciālistiem, jo laukos ir arī katastrofāls mediķu trūkums. Man prieks, ka izdevās šo jautājumu sakārtot,” līdz šim izdarīto vērtēja Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna.
Dienā, kad “Druva” apmeklēja feldšerpunktu Rīdzenē, vizīti pie daktera gaidīja pāris pacienti, kuri uzsvēra, ka viņiem ir ļoti izdevīgi, ja ārstu var satikt apdzīvotās vietas centrā. Nav jāmeklē transports, lai aizbrauktu līdz Cēsīm vai Priekuļiem, kur ir prakses vaivēniešu ģimenes ārstiem. Gadu gaitā situācija izveidojusies tā, ka Vaives iedzīvotāji par saviem ģimenes ārstiem izvēlējušies vismaz sešus speciālistus, ne visi savus pacientus pieņem šaurajā Rīdzenes medpunktā, kas iekārtots daudzdzīvokļu nama, ja nemaldos, istabā un virtuvē.
“Pacientus te pieņemu tikai viņu iespēju dēļ. Pie manis ir reģistrējušies daudzi vaivēnieši, un viņus šeit, Rīdzenē, konsultēju jau septiņus gadus. Man prieks, ka pašvaldība atrisinās feldšerpunkta sertifikāciju. Esam arī pārrunājuši, kā labāk telpas pielāgot medicīnas pakalpojumu sniegšanai,” vērtēja ģimenes ārste Gundega Meinerte, kuras sertificētā ārsta prakse darbojas Priekuļu pagastā. Satiktie vaivēnieši, neskatoties uz to, ka ārstu un arī feldšeri Rīdzenē var satikt visai reti, uzsvēra, ka ar veselības pakalpojumu pieejamību ir apmierināti.
“Manam bērnam ir cukura diabēts. Hroniska vaina, ar visu esmu iemācīta tikt galā pati. Pie ārsta atnāku reizi divos mēnešos, bet dažkārt vajag biežāk. Ja problēmas sākas pēkšņi, tad saucu neatliekamo palīdzību,” tā Olga Subatele.
Ģimenes ārsti arī uzsver, ka visas rūpes un atbildību nevar deleģēt tikai viņiem, jo līdzīgi kā VOAVA ievēro MK noteikumus, tajos ierakstīta arī paša cilvēka atbildība par savu veselību un tās profilaksi. Kā lauku cilvēkam uzņemties savas vai bērna pašsajūtas izvērtēšanu? Noteikumos šādas zināšanas un receptes nav sniegtas. Cilvēki par glābējzvanu uzskata ātro palīdzību, bet arī tad ne vienmēr zina, kad veselībai un dzīvībai jutuši reālu apdraudējumu, kad nāves bailes bijušas maldīgas un neatliekamā palīdzība traucēta velti. Šie jautājumi būtu jāskaidro citā sarunā, bet, turpinot par feldšerpunktiem, to nepieciešamību atzīst arī Amatas novada Līvu feldšerpunktā praktizējošā ārsta palīdze Sandra Rozīte. Viņa strādā katru dienu, un, lai arī feldšerpunkts darbojas pašā Cēsu pievārtē, pacientu netrūkst.
“Pie feldšera nāk uz injekcijām, gadās sadzīves traumas. Cilvēki vēlas izmērīt asinsspiedienu, parunāties. Ziemā ir saaukstēšanās, vīrusi. Darba netrūkst, un cilvēki ir pieraduši, ka mediķa palīdzība nav jāmeklē tikai pilsētā,” sacīja ārsta palīdze Sandra Rozīte un piebilda, ka arī viņai pašlaik algu maksā novada dome. Iepriekšējā kārtība, kā valsts samaksāja feldšeriem, arī ir kalambūrs. Mēnešalga tika ieskaitīta tā ģimenes ārsta kontā, kurš noslēdzis līgumu ar ārsta palīgu. Kad nauda kontā parādījās, tad ārsts sava kolēģa mēnešalgu pārskaitīja pašvaldības kontā, savukārt pašvaldība kā juridiska persona maksāja feldšerim. Godīgi sakot, tāpat kā nauda klibo pakaļ pacientam, tikpat lieliem līkločiem tā seko mediķim par padarītu darbu.
Mediķi arī sūrojas, ka pēdējā brīdī uzzinājuši, kā jākārto feldšerpunktu sertifikācija, jo kādreiz tā bijusi brīvprātīga darīšana. Tāpat vietējās pašvaldības buras cauri sertifikācijas nolikumiem un prasībām, jo trūkst šo noteikumu tulka.
“Man ļoti paveicies, ka jūtu aizmuguri no ārsta Briģa un pašvaldības puses. Zinu, ka jautājumu atrisinās. Man būs darbs un iedzīvotājiem tuvu medicīniskā aprūpe, bet, iespējams, citviet trūkst šīs drošās sajūtas,” noteica Sandra Rozīte.
Priekuļu pagastā un Amatas novadā praktizējošais ģimenes ārsts Jānis Briģis telefonsarunā ar “Druvu” bija visai skarbs, vērtējot valsts un Cēsu rajona padomes atbildību par saviem iedzīvotājiem.
“Vai kāds ir padomājis, kā pie manis nokļūs veci cilvēki no Ģikšiem? Es jau varu savā praksē sēdēt! Valsts nedomā par saviem iedzīvotājiem, jo šādu jautājumu risināšanu nevar uzlikt pašvaldībām. Mēs ar Amatas domes priekšsēdētāju tās lietas izrunājām, pašvaldība feldšerpunktus sertificēs, un mēģināšu atjaunot līgumu ar VOAVU. Darba darītājiem ļoti pietrūkst informācijas, kā šos jautājumus atrisinās rajonā kopumā. Ja no atbildīgajām amatpersonām esmu dzirdējis, ka mediķiem laukos jādodas govis slaukt, cūkas kopt, tad taču amatpersonas domā, ka šie punkti jālikvidē!” sašutumu pauda Jānis Briģis un piebilda, ka kaimiņos, Valmieras, Valkas rajonā, šos jautājumus risina stratēģiskāk.
“Druva” neoficiāli uzzināja, ka vairākos mūsu rajona pagastos strādā nesertificēti feldšerpunkti, tiek minēts, ka sertificēts punkts darbojas vien Taurenē, jo tajā kādreiz bijusi ārsta prakse. Jāsecina, ka stabili var justies tie mediķi, pašvaldības un to iedzīvotāji, kurās ģimenes ārsts sertificējis savu prakses vietu un pieņem viena konkrēta pagasta pacientus. Bet, ja jūsu pagastā ārsts ir ieceļotājs uz noteiktu darba laiku, tad jākļūst modriem un jāuzdod jautājumi. Un tas, vai visi rajona pagastos esošie feldšerpunkti darbu turpinās nākamajā gadā, laikam tomēr būs atkarīgs vien no pašvaldības vadības un pašu mediķu motivācijas un rosības.
Komentāri