Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Piepildīts bērnības sapnis – dzīvot dabā

Druva
23:00
03.09.2007
9

Amatas „Rožupītēs” Lūcija Kārkliņa piepildījusi bērnības sapni – dzīvot tuvu dabai.

Taču arī ikdienas darbs saistīts ar dabu un tās aizsardzību – Lūcija ir valsts vides inspektore Gaujas Nacionālajā parkā.

Lūcija atzīst, ka tas nav nejauši: „Jau bērnībā vienmēr braucu mammai līdzi uz mežu. Tad domāju, kā gribētu dzīvot mežā uzceltā mājiņā! Kad pavasarī notika Gaujas tīrīšana, kāds jauneklis teica līdzīgi, ka gribētu strādāt tikai un vienīgi Gaujas Nacionālajā parkā un arī dzīvot mežā. Nodomāju, ka šis cilvēks to arī sasniegs, jo bija jūtama nopietna apņemšanās.”

Ārpus darba laika, kad rodas iedvesma, Lūcija glezno dabas skatus, fotografē, raksta mūziku, dziesmu vārdus, lai gan neviena aizraušanās nav apgūta skolās vai kursos. Viņa atzīst, ka tam ļoti pateicīgs ir arī darbs: „Ja es, tik daudz gadu nostrādājusi tik ciešā sasaistē ar dabu, neko nemanītu un nedarītu, tad būtu veltīgi nodzīvojusi dzīvi un būtu tukšs cilvēks.”

Ja, uz mežu ejot, līdzi paņemts fotoaparāts, tad nemanot paiet vairākas stundas. Fotografēšana Lūciju interesē jau kopš bērnības, kad, dzīvojot skolas internātā, kopā ar draugiem līdz pat rīta gaismai taisītas bildes, tolaik tikai melnbaltās. Arī mūzikas mīlestība sākusies bērnībā, kad rudzu laukā kāpusi uz akmens, lai dzirdētu, kā blakus ciemā kāds vīrietis spēlē akordeonu un bajānu.

Lūcija atzīst, ka viņai nav nepieciešama reklamēšanās un izrādīšanās, jo māksla tiek radīta pašai priekš sevis, tomēr ir bijušas arī gleznu izstādes. Savukārt grupas „Labirints” izpildītā un aranžētā Lūcijas komponētā dziesma, ar pašas vārdiem, kas tapusi par godu Balvu rajona Rekavas skolas 100 gadu jubilejai, pagājušajā vasarā bieži skanēja radio.

„Cits varbūt skrien uz krogu, bet es mājās laiku pavadu interesanti. Kad vīrs ziemā gandrīz katru sestdienu brauc uz Peipusu, man nekad nav garlaicīgi. Tieši tad ir īstais laiks, kad varu paņemt otu vai akordeonu, fotoaparātu,” skaidro Lūcija, atzīdama, ka pilsētā nevēlētos dzīvot.

Darbā Lūcija nereti sajūtoties kā dabas policists, jo vēl aizvien daudzi izmet atkritumus gan mežā, gan pie mājām un piesārņo dabu: „Tomēr cilvēki ir kārtīgāki, skaistums un sakārtota vide ir kļuvusi svarīga. Mīlestību pret dabu būtiski ir ieaudzināt jau maziem bērniem, taču ir ģimenes, kurās par to netiek runāts. Tomēr arī no šādām ģimenēm ir bērni, kuri paši apzinās un saprot, ka nedrīkst mest zemē atkritumus.”

Lūcija uzskata, ka valdībai būtu jārūpējas par to, lai televīzijā varētu redzēt daudz izglītojošu reklāmu, multfilmu un citu materiālu par dabu, tās aizsardzību un par to, ka nedrīkst dzīvot atkritumos.

Gadu gaitā izveidojušās dažādas atziņas, taču ļoti Lūcija uzsver to, cik būtiski ir neizniekot laiku: „Vienmēr vajag domāt uz priekšu, domāt par to, ko darīšu, kas būšu. Dzīvei ir jāpieiet ar nopietnību, nevajag palaist vējā gadus, tad arī daudz ātrāk iespējams sasniegt to, ko vēlas.”

„Rožupīšu” saimniece patriotiski atzīst, ka ļoti lepojas un mīl savu zemi, valsti un pagastu. Un liels prieks Lūcijai ir par meitu un dēlu, kā arī četriem mazbērniem, kuri gan vairs nedzīvo kopā ar viņu, tomēr vienmēr tiek gaidīti „Rožupītes” miera ostā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
6

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi