Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Pētīs dabas resursu izmantošanu

Druva
00:00
30.01.2008
6

Pērnā gada sākumā izveidotā sabiedriskā organizācija “Vides biedrība Krūzes” īsteno projektus, lai tuvinātos mērķim – bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveidei.

Biedrības projektu vadītāja Silva Dolmane pastāstīja, ka “Vides biedrības Krūzes” mērķis ir izveidot starptautisku pētniecības un izglītības centru par vidi un bioloģisko saimniekošanu. Centrs nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību, kas balstīta uz latviešu tradīcijām un bioloģisko saimniekošanu. Lai īstenotu mērķi, biedrība pašlaik realizē divus Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektus „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” un “Vides biedrības Krūzes kapacitātes paaugstināšana”.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Dolmanis atzīst, ka ideja par biedrības izveidi, kā arī centra nepieciešamību balstās ģimenes pieredzē, saimniekojot dabas saimniecībā “Lielkrūzes” Jaunpiebalgas pagastā.

G.Dolmanis vērš uzmanību tam, ka daudzi lauksaimnieki izvēlas lietot ķimikālijas un nodarboties ar intensīvu ražošanu, taču: „lai eksistētu bioloģiskā saimniecība, vajadzīgs dabas kopums, jo pilnvērtīgāks tas ir, jo efektīvāk var strādāt, un arī izdevumi mazāki.” G.Dolmanis vērtē, ka par to aizdomājas retais. Viņš uzskata, ka daudz vairāk būtu jāpēta un jāņem vērā tas, kādi procesi notiek dabā, kāda ir saimniekošanas un dabas mijiedarbība. Viņš skaidro, ka būtiski ir uzturēt bioloģisko daudzveidību saimnieciski apgūtā vidē. „Bioloģiskajai lauksaimniecībai būs īss mūžs, ja tas netiks ņemts vērā,” secina G.Dolmanis.

Biedrības iniciators skaidro, cik svarīgi un arī ekonomiski izdevīgi ir izmantot dabas resursus. „Ja ap zivju dīķi lido zivju gārņi, Eiropas regulas paredz veidot atbaidīšanas iekārtas, bet es ūdens malā lauku apstrādāju tā, lai tur ligzdotu ķīvītes. Tās ir ļoti aktīvas, aizsargādamas savus mazuļus no ūdriem un putniem, tās automātiski aizsargā arī ūdenskrātuvi. Tā ar dabas metodēm iespējams pasargāt ražošanu.

Retais pievērš uzmanību tam, ko daba var dot. Daudzi zivju dīķu īpašnieki zivis baro ar mākslīgu barību, ir arī bioloģiskās saimniecības, kurās zivis tiek tikai nedaudz piebarotas. Taču jāņem vērā, ka no mežiem un pļavām lido kukaiņi, un tā taču ir zivju barība.

Vēl viens piemērs ir mežu izciršana. Ja Norvēģijā izcirstu mežus, putni varētu ligzdot klintīs, ja Latvijā nebūs koku, arī putniem nebūs kur ligzdot. Pūces un ērgļi dzīvo mežā, bet laukos tie izķer žurkas, peles un dažādus lauksaimniecības kaitēkļus. Zaļās vārnas sekmīgi tiek galā ar siseņiem,” uzskata G.Dolmanis.

G.Dolmanis vērtē, ka pašlaik valsts un ES atbalsta saimniecību modernizāciju un paplašināšanos, taču netiek ne ņemts vērā, ne pētīts, kāda nozīme ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzturēšanai saimnieciski apgūtā vidē.

Pašlaik biedrība veido sadarbību ar Latvijas vides organizācijām, kā arī starptautiskajiem partneriem. Pagājušajā nedēļā Silva un Guntars Dolmaņi viesojās Norvēģijā, kur tikās ar bioloģisko zemnieku asociāciju, lauksaimniecības attīstības centra pārstāvjiem, kā arī pabija vienā no lielākajām Norvēģijas bioloģiskajām saimniecībām. Plānoti arī pieredzes apmaiņas braucieni un kontaktu dibināšana Vācijā. Tāpat paredzēta Norvēģijas partneru viesošanās Latvijā. Sadarbība veidojas arī ar profesionālajām lauksaimniecības skolām Latvijā.

S.Dolmane skaidro, ka projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” strādājušas darba grupas, kurās diskutēts par problēmām un to risinājumiem bioloģiskajā saimniekošanā, kā arī par videi draudzīgās saimniekošanas labās prakses piemēriem. Janvārī īstenota darba grupa Dzīvā laboratorija pētniecības virzienu izpētei. S.Dolmane saka: „Tās ir pētnieciskās grupas, kurās darbojas pētnieki, eksperti, kuri veic kāda projekta darbības izpēti. Šīs darba grupas mērķis bija noteikt nepieciešamākos pētījumus, procesus, pētāmos objektus vides un saimnieciskās darbības mijiedarbības novērtēšanā, kas veicami projekta ietvaros un attiecas uz produkcijas ražošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un citiem vides ilgtspējīgas attīstības ietekmes procesiem.”

Projektā „Starptautiska bioloģiskās lauksaimniecības apmācību un pētniecības centra izveides partnerības attīstīšana un pētniecisko darbību priekšizpēte” 42,5% līdzekļu piešķirti no Eiropas ekonomiskās zonas finansēm, 42,5% no Norvēģijas valdības divpusējās sadarbības finansēm un 15% no Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
27

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
70

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
136

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
32
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi