Vairāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju mēdz parakstīt līgumus, neraugoties uz to, ka nav šos dokumentus rūpīgi izlasījuši vai pilnībā sapratuši to saturu, liecina pētījumu centra SKDS februārī veiktā sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju attieksmi un pieredzi saistībā ar juridisku jautājumu risināšanu.
No pētījuma rezultātiem redzams, ka 46,8% iedzīvotāju nekad vai tikai ļoti retos gadījumos paraksta līgumus, kurus nav iepriekš rūpīgi izlasījuši. 26,9% respondentu šādi rīkojas drīzāk reti. Savukārt atbilžu variantu “drīzāk bieži” ir izvēlējušies 17,7% aptaujāto iedzīvotāju, bet “ļoti bieži” – 4,5%. 4,1% respondentu uz šo jautājumu bijis grūti atbildēt.
Kā šodien, ar minētā pētījuma prezentāciju atklājot gadskārtējās Notāru dienas, sacīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš, novērotā tendence – parakstīt to, ko cilvēks nav izlasījis vai sapratis – var būt bīstama un “novest pie nekonsekvencēm”.
43% aptaujāto paši vai viņiem pazīstami cilvēki jau ir saskārušies ar problēmām tādēļ, ka līgums parakstīts, to rūpīgi neizlasot un neizprotot. Saskaņā ar aptaujas datiem 9% Latvijas iedzīvotāju ir cietuši paši, bet 34% zina šādus gadījumus savu radu, draugu vai paziņu lokā.
Zvērinātu notāru padome (ZNP) norāda, ka tieši nepietiekama iepazīšanās ar parakstāmā dokumenta saturu ir sekas tam, ka cilvēki neapzināti paši sašaurina savas tiesības un uzņemas papildu pienākumus, kā arī negribētas saistības. Detalizēti neizprasta dokumenta gadījumā mazākās konsekvences ir finansiāli zaudējumi, tomēr mēdz būt gadījumi, kad tiek zaudēti pat īpašumi.
Naudas un izpratnes trūkums, kā arī neziņa, kur vērsties, ir trīs būtiskākie iemesli, kurus iedzīvotāji min kā pamatu paviršai attieksmei pret juridisko jautājumu sakārtošanu. Tikai 4% pētījuma dalībnieku ir atzinuši, ka paši pietiekami labi orientējas juridiskās niansēs.
Iespējams, iedzīvotāju interesi par Notāru dienām izskaidro tieši apstāklis, ka vairāk nekā pusei cilvēku nebūtu kur vērsties, lai saņemtu juridisku palīdzību par velti, liecina pētījuma rezultāti. Turklāt iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Notāru dienās sniegto konsultāciju tēmas atspoguļo tobrīd iedzīvotājiem aktuālākos jautājumus.
Februārī veiktās aptaujas gaitā, atbildot, kuros jautājumos iedzīvotājiem šobrīd būtu aktuāli saņemt konsultāciju, ir apstiprinājies notariāta novērojums, ka arvien vairāk cilvēkiem problēmas rodas tieši īres lietās. Padomu pie notāra nāk meklēt gan izīrētāji, gan īrnieki, un galvenais iemesls ir iepriekš nenoslēgts īres līgums. Sliktajā ekonomiskajā situācijā pušu attiecības nonākušas strupceļā, jo viens pret otru nepilda saistības un nezina, kā risināt izveidojušos situāciju. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, cilvēkiem joprojām aktuāli ir arī īpašumtiesību jautājumi gan attiecībā uz kustamo, gan nekustamo mantu.
Teju 70% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pamats paviršai attieksmei pret juridisku jautājumu sakārtošanu ir naudas trūkums. Vairāk nekā puse atzīst, ka tā ir nespēja novērtēt riskus un izprast situāciju, šodien Notāru dienu atklāšanas preses konferencē pētījuma rezultātus prezentēja Kaktiņš.
ZNP atzīst, ka nespēja novērtēt riskus un izprast situāciju patiešām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji nesakārto savas juridiskās lietas. Savukārt, runājot par naudas nepietiekamību, respondenti, iespējams, ir domājuši ne tikai par juridiskajiem pakalpojumiem maksājamo atlīdzību, bet arī vēlmi ietaupīt uz nodokļu rēķina.
Kā norādīja ZNP vadītāja Sandra Jakušenoka, viens no būtiskākajiem darījumu kultūru ietekmējošiem faktoriem ir ekonomiskā situācija un valsts nodokļu politika. Tā, piemēram, notāru novērojumi liecina, ka 2008. un 2007.gadā darījumi lielākoties notika par reālajām summām un oficiāli, bet patlaban izteiktāka tendence ir meklēt citus risinājumus. Viņa norādīja, ka “cilvēki mēģina darījumus īstenot privātā kārtā un riskē ar pamatīgiem zaudējumiem, bet valstij tādējādi iet secen ieņēmumi, kas varētu tikt nomaksāti, slēdzot darījumus”.
ZNP uzskata, ka iedzīvotāju pārdomātāku rīcību attiecībā uz juridisku jautājumu sakārtošanu varētu veicināt apziņa, ka šādas rīcības sekas gandrīz vienmēr skar arī viņu tuvākos cilvēkus.
Tā, piemēram, pētījuma dati liecina, ka 33% aptaujāto paši saskārušies vai viņiem ir zināms gadījums, kad nesakārtotu mantojuma lietu dēļ radušās problēmas, tostarp strīdi un konflikti starp tuviniekiem. ZNP novērojusi, ka biežākie strīdu iemesli mantojumu sakarā ir netiešo radinieku prasības.
Pētījums arī apstiprina to, ka iedzīvotāji testamenta noformēšanu lielākoties saista ar noteikta vecuma sasniegšanu. Tā lielākais skaits testamentu sastādījušo ir tieši vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Turklāt šis skaitlis vēl arvien ir dramatiski zems – tikai 13% no aptaujātajiem minētajā vecuma grupā, šodien preses konferencē norādīja Kaktiņš.
Minētais pētījums par iedzīvotāju attieksmi un pieredzi saistībā ar juridisku jautājumu risināšanu tika veikts no šā gada 11. līdz 25.februārim, ar tiešās intervijas metodi dzīvesvietā aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kā ziņots, vakar un šodien notiek gadskārtējās Notāru dienas, kuru laikā zvērināti notāri iedzīvotājiem sniedz bezmaksas konsultācijas. Konsultēties iespējams jebkurā no 120 Latvijas notāru birojiem un ZNP telpās no plkst.11 līdz 16, kā arī internetā no plkst.8.30 līdz 17.
LETA
Komentāri