Tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pret savām personīgajām finansēm attiecas atbildīgi un plāno budžetu vismaz trīs mēnešiem uz priekšu, savukārt 70% iedzīvotāju savu personīgo finanšu skatījumā dzīvo šodienai, secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta un “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veiktajā sociālantropoloģiskajā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot cilvēku attieksmi pret savām personīgajām finansēm.
Pētījumā 33% aptaujāto atbildējuši, ka pieraksta savus personīgos tēriņus un izdevumus,
informēja Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.
“Tas ir pārsteidzoši, ka laikā, kad naudas apjoms ģimenes maciņos samazinājies, tikai trešā daļa iedzīvotāju ir tālredzīgi savās finansēs,” vērtē Use, norādot, ka tie iedzīvotāji, kas plāno savu naudu ilgākam laikam uz priekšu, pētījumā ir ievērojami biežāk atbildējuši, ka finansiāli jūtas labi nodrošināti. Šīs grupas atbildes uz jautājumiem ļauj secināt, ka viņi iepērkas pēc saraksta, pieraksta savus tēriņus un ik mēnesi daļu naudas atliek uzkrājumam. Tā ir labā prakse, ko vajadzētu pārņemt visiem Latvijas iedzīvotājiem, pauž Use.
Privāto finanšu eksperti visā pasaulē parasti norāda trīs būtiskākos soļus budžeta plānošanā: pirmkārt, ienākumu un izdevumu uzskaitīšana, otrkārt, noteikt mērķi un plānot naudas plūsmu uz priekšu iespējami ilgākā termiņām, bet, treškārt, turēties pie noteiktā plāna.
Use uzskata, ka pirmā nosacījuma sākšanu ģimenēm bieži vien kavē praktisko iemaņu trūkums – pietrūkst zināšanu, kā to izdarīt, kā veikt uzskaiti un kontrolēt savu budžetu. Viņas skatījumā, ilgtermiņā šīs barjeras mazināšanai palīdzētu budžeta plānošanas prasmju veidošana un attīstīšana jau skolā, trenējot bērnus plānot savu personīgo budžetu.
Pēc Uses teiktā, personīgā budžeta plānošanā pastāv daži “zelta likumi”, ko ģimenei, kas nolēmusi uzsākt plānot savu budžetu, būtu jāņem vērā: pirmkārt, zināt līdz latam precīzi, cik nopelnīts, cik un kam iztērēts, otrkārt, vismaz 10% no saviem ienākumiem ik mēnesi novirzīt uzkrājumam, treškārt, raudzīties, lai kredītsaistības ģimenē nepārsniedz 30% no ienākumiem.
Pētījuma dati ļāvuši secināt arī to, ka iedzīvotāji, kas parādsaistībās atdod vairāk par 30% savu ikmēneša ienākumu, daudz atbildīgāk izturas pret savas naudas plānošanu. No visiem 33% iedzīvotāju, kas atbildējuši, ka uzskaita savus tēriņus, gandrīz 25% bijuši cilvēki, kam ir liels parādu slogs.
Pētījums tika īstenots divās daļās: kvantitatīvajā pētījumā, kurā piedalījās 502 respondenti, un kvalitatīvajā, kura ietvaros notika padziļinātās intervijas desmit ģimenēs.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta darbības mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt ar personīgajām finansēm saistītus lēmumus, kas nodrošinātu stabilitāti turpmākajā dzīvē. Institūts analizē faktorus, kas ietekmē privātpersonu un mājsaimniecību finanses, rūpējoties par cilvēku izglītošanu, kreditēšanas, maksājumu, uzkrājumu jomās, kā arī savu personisko finanšu veiksmīgā vadīšanā. Šāds neatkarīgs institūts jau vairākus desmitus gadu darbojas Zviedrijā, bet pērn paplašinājis savu darbību arī Baltijas valstīs.
NOZARE.LV
Komentāri