Neskatoties uz to, ka difterijas vakcīna Latvijā ir valsts apmaksāta, kopumā tikai puse – 53,4% – iedzīvotāju pret difteriju potējas regulāri, liecina Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums.
Biežāk pret difteriju vakcinējas sievietes – 58,1%, bet vīrieši – 48,5%. Salīdzinoši augstāks regulāri potēto cilvēku īpatsvars ir jaunākajā vecuma grupā un respondentiem ar augstāko izglītību. Nevienu poti pēdējo desmit gadu laikā kopumā nav saņēmuši 27,3% respondentu, un nezina, vai ir potējušies pret difteriju, 16,4% vīriešu un 9,4% sieviešu.
Respondenti kā galvenos iemeslus, kāpēc nepotējas pret difteriju, norāda niecīgu iespēju saslimt – 20,9%, iespēju izsargāties no saslimšanas ar citām metodēm – 10,8%. Savukārt 9,9% respondentu uzskata, ka pēc potēšanās var būt sarežģījumi, un 9% domā, ka potēties vispār ir kaitīgi.
Savukārt, pēc Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) datiem, šogad astoņos mēnešos ar difteriju saslimuši četri cilvēki. Savukārt pērn visā gadā tika reģistrēti tikai divi saslimšanas gadījumi.
No saslimšanas ar difteriju pasargā tikai savlaicīga un regulāra vakcinācija pret difteriju. Bērniem vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12-15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – septiņu un 14 gadu vecumā. Tomēr imunitāte nesaglabājas visu mūžu, un revakcināciju ieteicams veikt ik pēc pieciem gadiem.
Pieaugušajiem, kas pret difteriju nav potēti, jāsaņem trīs vakcīnas. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā vakcīna jāsaņem pēc sešiem mēnešiem. Arī pieaugušie vakcināciju pret difteriju var saņemt bez maksas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā.
LIC speciālisti atgādina, ka difterija ir lipīga un bīstama infekcijas slimība, ko izraisa baktērija. Par saslimšanu liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38-39 grādiem, nespēks, kakla sāpes, klepus, balss aizsmakums, apgrūtināta elpošana, galvassāpes, apetītes trūkums.
Tālākais slimnieka stāvoklis lielā mērā atkarīgs no tā, kur difterijas radītie aplikumi izveidojas un cik smaga ir slimības gaita. Aplikumi var veidoties degunā, uz mandelēm, rīklē, balsenē vai vienlaicīgi vairākās vietās. Bīstamas ir visas formas, tomēr, ja slimība skar balseni, ārstēšanai ir jābūt savlaicīgai un adekvātai. Apkārtējos audos novēro tūsku, kas vēl vairāk var apgrūtināt elpošanu. Reti, bet iespējama ir arī difterijas acu, ādas un dzimumorgānu forma.
Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai difterijas izraisītāja nēsātājs. LETA
Komentāri