Sievietes daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk iepērkoties izmanto dažādu izdevīgo piedāvājumu iespējas, taču pārtērēt plānoto mēdz, iegādājoties kārumus, dāvanas un dažādas bērniem vajadzīgas lietas.
Savukārt vīrieši taupībai pievērš mazāk vērības, bet vairāk, nekā plānojuši, mēdz iztērēt, iegādājoties preces savam hobijam, secināts jaunākajā “DnB Nord Latvijas barometrā”.
Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes aktīvāk nekā vīrieši izmanto dažādus “izdevīgos piedāvājumus” un meklē tirdzniecības vietas, kur var iepirkties lētāk. Piemēram, 57% sieviešu norāda, ka iepērkas zemo cenu veikalos, tirgū un citviet, kur preces var iegādāties par izdevīgām cenām, kamēr vīriešu vidū tam piekrīt 47% respondentu.
Akcijas piedāvājumu izmantošanu kā būtisku taupīšanas līdzekli min 47% sieviešu, savukārt vīrieši šādus piedāvājumus izmanto retāk (33%). Līdzīgas atšķirības vērojamas arī, norādot, cik bieži tiek apzināti meklētas lētākās preces konkrētu tirdzniecības vietu piedāvājumā vai pirktas tikai visnepieciešamākās preces, neiegādājoties neko lieku.
Atšķirības vērojamas arī jautājumā par lietotu preču iegādi – 10% vīriešu atzīst, ka ir gatavi iegādāties lietotas preces, kamēr aptaujāto sieviešu vidū šis rādītājs ir augstāks – 19%. Savukārt diametrāli pretēja tendence redzama, vērtējot apgalvojumu, ka, neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, respondenti nedara neko īpašu, lai ietaupītu, – šādu atbildi atzīmējuši 18% aptaujāto vīriešu un tikai 8% sieviešu.
Novērtējot, kuru preču iegādei iedzīvotāji mēdz iztērēt vairāk naudas, nekā plānojuši, vairums aptaujāto – 48% sieviešu un 39% vīriešu – šai kategorijā minējuši pārtikas preces. Nedaudz vairāk nekā piektā daļa sieviešu pārtērē plānoto, iegādājoties apģērbu, apavus un aksesuārus, kā arī kārumus. Tikmēr līdzīgās preču grupās vairāk naudas, nekā plānots, mēdz iztērēt vidēji 14-16% aptaujāto vīriešu. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka pārtērē vairāk, nekā plānots, iegādājoties dāvanas un dažādas lietas bērniem, piemēram, rotaļlietas.
Savukārt vīrieši nedaudz biežāk minējuši, ka vairāk līdzekļu, nekā plānots, tērē ar savu hobiju saistītām precēm, sieviešu vidū šādi impulsīvi pirkumi novērojami retāk. Tiesa gan, 20% aptaujāto vīriešu un 22% sieviešu apgalvo, ka lielākoties nemēdz pārsniegt plānotos izdevumus.
Tā kā iedzīvotājiem, kuri ievērojamus līdzekļus līdzās ikdienas tēriņiem velta arī medicīnas un izglītības pakalpojumu apmaksai, ir iespēja nākamā kalendārā gada sākumā iesniegt ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ no valsts daļu naudas par tā dēvētajiem attaisnotajiem izdevumiem, “DnB Nord Latvijas barometrā” iedzīvotājiem tika vaicāts arī par šīs iespējas izmantošanu. 30% aptaujāto sieviešu un 36% vīriešu zina par šādu iespēju, taču līdz šim nav to izmantojuši, savukārt trešdaļa vīriešu atzinusi, ka nezina par šādu iespēju vai arī pārzina to nepietiekami, savukārt līdzīgu atbildi sniedza ievērojami mazāk (18%) sieviešu.
To, ka minēto iespēju vismaz vienu reizi izmantojuši, minēja nepilni 50% sieviešu, taču vīrieši to izmanto ievērojami retāk – kopumā 30% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka vismaz vienu reizi vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai deklarētu ienākumus un saņemtu atpakaļ daļu naudas, kas izlietota attaisnotajiem izdevumiem.
Reģionos visaktīvāk minēto iespēju izmanto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (attiecīgi 30% un 27% šo iespēju izmanto ik gadu), bet vismazāk informētie par iespēju atgūt līdzekļus no valsts ir kurzemnieki – 30% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāju norādījuši, ka nezina par šādas iespējas esamību.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri