Izglītības sistēmā Latvijā pieaugušie netiek uzskatīti par plašāku izglītības mērķauditoriju un netiek adekvāti nodrošināti ar pakalpojumiem, kas veicinātu produktīvu un ilgstošu šo cilvēku iesaistīšanos darba tirgū un pilsoniskajā sabiedrībā, norādīts laikrakstā “Europe Journal of Education” publicētajā pētījumā.
Lai arī Latvijā mūžizglītības politikā kā prioritātes ir izglītības pieejamība, kvalitāte un efektīvas likumdošanas un resursu pārvaldības sistēmas izveide, pašreizējā likumdošanā joprojām nav skaidri definēts veids, kādā pieaugušo izglītības un mūžizglītības ieguve valstī tiek nodrošināta.
Šī iemesla dēļ arī pieejamie līdzekļi – gan valsts, gan starptautiskie un, iespējams, arī privātie – netiek mērķtiecīgi apsaimniekoti starp nozarēm un nav izvirzīti kritēriji šo resursu efektīvai izmantošanai, kā arī nav garantiju augstas kvalitātes mūžizglītības pieejamībai jebkurā dzīves posmā.
Skaidras sistēmas un normatīvo aktu trūkums pētījumā gan konstatēts arī kaimiņos esošajai Lietuvai un Igaunijai. “Ir skaidrs, ka Baltijas valstīs izglītības politika un lēmumi lielā mērā ir atkarīgi no starptautiskām organizācijām un starptautiskām prioritātēm,” uzsvērts pētījumā.
Turklāt šķiet, ka Baltijas valstīm par vienu no galvenajiem mērķiem kļuvusi tieši starptautisko organizāciju prioritāšu īstenošana, pat ja vēsturiskās situācijas, nacionālo vērtību un tradīciju dēļ pat labākā starptautiskā prakse šīm valstīm nebūtu piemērota, secinājušas pētījuma autores – Tallinas universitātes asociētā profesore Larisa Jegi un lektore Marina Gross.
Lai arī netiek noliegts, ka pēdējās desmitgades laikā visās trīs valstīs pieaugušo izglītības jomā vērojamas nozīmīgas pārmaiņas, ieskaitot izglītības iespēju paplašināšanos, kā arī iedzīvotāju izglītotības līmeņa celšanos, pēdējos gados izmaiņas pieaugušo izglītības politikā Baltijā lielākoties nosaka sociālo, ekonomisko un politisko pārmaiņu virziens Eiropas Savienībā (ES).
Tieši ES mūžizglītības politika ir vistiešāk ietekmējusi mūžizglītības terminoloģijas un tās jēdziena izpratni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo pieaugušo izglītības attīstība par šo valstu prioritāti izglītībā kļuva tieši pēc iestāšanās ES, norādīts pētījumā. Lai arī pēdējo piecpadsmit gadu laikā Baltijas valstis attīstījušas starptautisku sadarbību pieaugušo izglītības jomā, savā starpā sadarbība joprojām ir vāja un izmaiņas izglītības politikā un pieaugušo izglītības regulējumā iespaido starptautiskas organizācijas un ES attīstības virzieni.
Pēc LETA
