Mikrokredītu programmas ir vieglāk pieejamas cilvēkiem ar zināšanām uzņēmējdarbībā, nevis pretendentiem bez iepriekšējām zināšanām, teikts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības platformas veiktajā pētījumā “Mikrokreditēšana Latvijā – iespējas un ierobežojumi”.
LLU Sociālo zinātņu fakultātes lektore Viola Korpa šodien notikušajā mazo un mikrouzņēmumu vadītājiem veltītajā konferencē “Baltic Spark 2011” informēja, ka pētījums tika izstrādāts, lai veiktu mikrokreditēšanas situācijas analīzi, kas balstīta uz četru mikrokreditēšanas programmu izpēti – “Altum” programmu “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) programmu “Mazo un vidējo komersantu mikrokredīti”, Latvijas Lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fonda un tās īstenoto projektu “Cielava 08” un Nodarbinātības valsts aģentūras programmu “Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”.
Korpa stāstīja, ka pasaulē mikrokredītu ideja radusies 20.gadsimta 80.gados un tās mērķis ir palīdzēt uzsākt uzņēmējdarbību un iesaistīt tirgū jaunus uzņēmējus. Pētījuma laikā tika aptaujāti eksperti, kas pētījuši mikrokredītus, ekonomisti un mikrokredīta saņēmēji, kā arī pētījuma gaitā pētnieki kā viltus klienti devās uz konsultācijām pie programmu pārvaldītājiem un uzdeva jautājumus.
Pētījumā secināts, ka neviena no četrām programmām nepiedāvā ļoti skaidru informāciju, kā soli pa solim nokļūt līdz mikrokredītam, kā arī tajās iztrūkst informācija par pieteikuma vērtēšanas kritērijiem.
Pētījuma rezultāti arī apliecina, ka sabiedrībā joprojām valda negatīvi stereotipi attiecībā pret kredīta ņemšanu, ko būtu nepieciešams mainīt. Pēc pētījuma autoru domām, to varētu panākt, ieviešot līmeņus, piemēram, katra programma ir paredzēta konkrētam atbalsta veidam – vienā programmā nepieredzējuši pretendenti sākotnēji varētu saņemt informatīvu atbalstu, tajā skaitā konsultācijas, apmācības, lekcijas, ievirzot domāt inovatīvi. Savukārt pretendentiem ar zināšanām uzņēmējdarbībā varētu sniegt cita līmeņa atbalstu.
Programmās lielākā uzmanība tiek vērsta uz cilvēkiem, kam jau ir zināšanas uzņēmējdarbībā, līdz ar to patlaban pēc finansējuma saņemšanas uzņēmējam patstāvīgi jāuzsāk uzņēmējdarbība bez nepieciešamajām zināšanām. Šo problēmu varētu atrisināt minētā programmu līmeņu sistēma.
Tāpat Korpa pauda sarūgtinājumu, ka neviens pētījumā apskatītās programmas pārvaldītājs nav apkopojis informāciju par to, cik daudzi ir pretendējuši uz atbalstu, turpretī tiek apkopota informācija par izsniegto atbalstu.
Korpa norādīja, ka mikrokreditēšanas ideja ir jāpopularizē, jāinformē par tās būtību, un to varētu veicināt ar mediju starpniecību, rīkojot seminārus, stāstot veiksmes stāstus utt.
Jau ziņots, ka LDDK šodien rīko biznesa konferenci mazo un mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vadītājiem “Baltic Spark 2011”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja konfederācijas pārstāve Agnese Alksne.
Konferences tēma “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” akcentē mikro un mazo uzņēmumu lomu visas valsts ekonomikā un uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanā un nepieciešamību pielāgoties esošajiem pārmaiņu apstākļiem, lai nostabilizētu un attīstītu savu darbību.
Konference tiek rīkota sadarbībā ar organizācijas “Junior Chamber International” (JCI) Latvijas nacionālo organizāciju “JCI Latvia” Mazo un vidēju uzņēmumu sadarbības platformas gaitā.
NOZARE.LV
Komentāri