Divu gadu laikā Latvijas autobraucēji kļuvuši apzinīgāki un pieklājīgāki, nedaudz uzlabojies arī kopējais satiksmes kultūras līmenis. Vairāk nekā puse Latvijas autovadītāju sevi vērtē kā piesardzīgā un uzticamā tipa pārstāvjus.
Par to liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aprīļa beigās veiktais autobraukšanas kultūras novērtējums un izveidotais Latvijas autovadītāja psiholoģiskais portrets.
“Šāds pētījumus tika veikts arī 2008.gadā, un, salīdzinot rezultātus, var redzēt, ka kopējo autobraukšanas kultūru Latvijā kā augstu vērtē 7% aptaujāto autovadītāju. Pirms diviem gadiem šādu vērtējumu deva tikai 2% autovadītāju,” sacīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pētījumā tika aptaujāti 705 autovadītāji, kuri tika lūgti atbildēt uz jautājumiem par saviem autobraukšanas ieradumiem. Pētījums tika veikts “SEB bankas” 2008.gadā sāktās iniciatīvas “Braucam tuvāk ideālam!” gaitā.
Ievērojami palielinājies to autovadītāju skaits, kas savu autobraukšanas kultūru vērtē kā augstu. Šogad šādu vērtējumu sev deva 58% aptaujāto autovadītāju, bet 2008.gadā savu braukšanas kultūru kā augstu vērtēja 42% autovadītāju.
41% autovadītāju aptaujā atzinuši, ka kopējais autobraukšanas kultūras līmenis Latvijā ir zems, taču savu autobraukšanas kultūras līmeni kā zemu vērtēja tikai 2% aptaujāto.
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas ierindas autobraucējs, vadot automašīnu, regulāri aizdomājas par dažādiem jautājumiem un tai pat laikā aktīvi izmanto mobilo telefonu. Viņš ir visai nepacietīgs un pat nervozs, ja satiksme neplūst raiti. Tomēr viņš ietur drošu distanci, cenšas neapšļakstīt kājāmgājējus un nav pārgalvīgs – izvairās no riskantiem manevriem un necenšas apdzīt citus, ja nav pārliecināts par manevra drošumu.
Dažreiz Latvijas ierindas autobraucējs pie stūres sēžas pārguris un brauciena laikā cenšas atrast automašīnas salonā novietotas lietas, kā arī nežēlo epitetus citiem vadītājiem, kuri to netīši kavē. Lai ar šādiem epitetiem netiktu aplaimots pats, viņš reizēm turas tuvāk brauktuves labajai malai un palīdz citiem autovadītājiem, piemēram, dodot priekšroku tiem pat tad, kad to varētu nedarīt.
Izvērtējot aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairāk nekā puse Latvijas autovadītāju gandrīz vienlīdzīgās daļās sevi vērtē kā piesardzīgā jeb tramīgā un uzticamā tipa pārstāvjus. Toties atlikušie autovadītāji līdzīgās daļās pieder pie agresīvā, emocionālā un vieglprātīgā tipa autovadītāju grupām.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu braukšanas ieradumus, konstatēts, ka Latvijā vīrieši brauc agresīvāk, viņus vairāk ietekmē garastāvoklis un viņu braukšanas stils ir vieglprātīgāks. Tai pat laikā pretēji vispārpieņemtajiem stereotipiem vīrieši kā autovadītāji ir pieklājīgāki un uzticamāki, bet sievietes ir piesardzīgākas.
“Zīmīgi, ka atšķirībā no līdzīgu testu rezultātiem citur Eiropā agresīvie autovadītāji Latvijā bieži ir visai situēti un ar augstiem ieņēmumiem. To var skaidrot ar viņu augstajām prasībām, piemēram, darba vietā, ko viņi cenšas pārnest arī uz citām dzīves jomām. Bet, sastopot uz ceļiem un ielām, viņuprāt, nemākulīgus satiksmes dalībniekus, paši nenovaldās un kļūst par negatīvu piemēru pārējiem,” stāstīja Rīgas psiholoģijas izglītības un vadības augstskolas Psiholoģijas pētniecības institūta direktore Daina Voita.
“Nepieņemamie braukšanas paradumi ir vairāk raksturīgi gados jauniem, nepieredzējušiem vīriešiem, kas izmanto automašīnu gana regulāri un bieži,” piebilda Psiholoģijas pētniecības institūta pētniece Viktorija Perepjolkina.
“SEB dzīvības apdrošināšanas” valdes priekšsēdētājs Ints Krasts atzina, ka divu gadu laikā situācija braukšanas kultūrā ir uzlabojusies. “Satiksmes intensitāte uz mūsu ceļiem ir samazinājusies, taču nevar nepamanīt, ka autobraucēji ir kļuvuši apzinīgāki un pieklājīgāki. Pētījums parāda, ka visstraujākais pieaugums ir vērojams tieši autobraucēju pašnovērtējumā, un tā ir ļoti pozitīva iezīme, jo pasaules sakārtošanu ir jāsāk pašam ar sevi,” piebilda Krasts.
Ceļu policijas vadītāju Edmundu Zivtiņu gan satrauc fakts, ka 15% aptaujas dalībnieku godīgi atzinuši, ka mēdz vadīt automašīnu dažādās alkohola reibuma pakāpēs, daudzi minējuši, ka reakciju aizkavējošu medikamentu lietošana neattur viņus no braukšanas. “Tas nozīmē, ka ikdienā uz Latvijas ceļiem apmēram 600 autovadītāju brauc dažādās reibuma pakāpēs. Ceļu policija dienā aiztur tikai 20 līdz 40 šādus vadītājus, tātad mums vēl ir ļoti daudz darāmā,” sacīja Zivtiņš.
Tomēr kopumā situācija uz ceļiem uzlabojas katru gadu un nav tālu tas brīdis, kad Latvijā būs normāls, vidējs Eiropas satiksmes kultūras līmenis, uzskata Zivtiņš.
NOZARE.LV
Komentāri