Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Pērn Latvijā par 9% pieaudzis tiešās tirdzniecības pārdevēju skaits

Druva
12:17
21.06.2010
13

Latvijā tiešās tirdzniecības pārdevēju skaits pagājušajā gadā ir audzis vairāk nekā par 9% un kopumā bija vairāk nekā 24 000, informēja Baltijas valstu Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks.

Lai arī 2009.gadā Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas (LTTA) biedru apgrozījums (bez PVN), salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies, šajā nodarbošanās sfērā pārdevēju skaits ir audzis.

Kā ziņots, pagājušajā gadā LTTA uzņēmumu apgrozījums bija 18,7 miljoni eiro (13,09 miljoni latu), kas ir par 26,8% mazāk nekā 2008.gadā, kad apgrozījums bija 25,55 miljoni eiro (17,88 miljoni latu).

Tiešās tirdzniecības mazo apjomu noteica ne tikai kopējā ekonomiskā situācija valstī un samazinātais patēriņš, bet arī politiskie lēmumi un paaugstinātie nodokļi. Izvērtējot, ka Latvijā viss nepārtikas preču mazumtirdzniecības tirgus samazinājās par 31,5%, bet atsevišķas preces un pakalpojumi pat vēl vairāk, tiešās tirdzniecības uzņēmumiem izdevās samērā veiksmīgi pārvaldīt pārdošanas lejupslīdi ar zemāku lejupslīdes procentu, norāda Zaleckas.

“Neraugoties uz lēno pārdošanas stabilizēšanos, Latvijas tiešās tirdzniecības tirgum ir liels izaugsmes potenciāls, tādēļ tiek prognozēta ātrāka tā atveseļošanās, nekā mazumtidzniecības tirgum. Un tomēr tā izaugsmi ir jāgaida līdz otrajai gada pusei vai pat nākamajam gadam un tas nebūs tik apjomīgs kā iepriekš,” skaidro LTTA priekšsēdētājs Romulus Sirbu.

“Tiešās tirdzniecības sfērā esošo pārdevēju skaita pieaugums tiek saistīts ar to, ka, trūkstot ienākumiem, iedzīvotāji aktīvāk sāk meklēt papildu nodarbinātības iespējas. Daļa no tiem saskata tiešo tirdzniecību kā papildu ienākumu avotu, kura tempu un apjomu var regulēt paši,” apgalvo Sirbu, atzīstot, ka pagājušā gada valdības lēmumi par nodokļiem neveicina strādāt neatkarīgi un iegūt papildus peļņu.

2009.gadā tiešās tirdzniecības apjoms Lietuvā samazinājās par 19%, bet Igaunijā par 15% un atbilstoši sasniedza 18 miljonus un 9 miljonu latu. Tostarp šajā sfērā nodarbināto skaits Lietuvā pieauga par 8% līdz pat vairāk nekā 31 000, bet Igaunijā par 5%, līdz 21 000 iedzīvotāju.

Tāpat 2009.gadā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tiešās tirdzniecības asociāciju locekļu uzņēmējdarbības apjoms sasniedza vairāk nekā 41 miljonu latu, bet par tiešajiem pārdevējiem strādāja vairāk nekā 76 000 iedzīvotāju.

Saskaņā ar Eiropas tiešās tirdzniecības asociācijas federācijas (FEDSA) datiem 2008.gadā tiešās tirdzniecības apjoms (bez PVN) ES valstīs bija vairāk nekā 13 miljardi eiro (9,2 miljardi latu), bet tiešās pārdošanas sabiedrības radīja papildus nodarbinātības iespējas vairāk nekā četriem miljoniem cilvēku.

Saskaņā ar tiešās tirdzniecības asociācijas federācijas (WFDSA) datiem federācijai piederošo tiešo tirdzniecības sabiedrību apjoms (bez PVN) veidoja 114 miljardu USD (62 miljardu latu), bet tiešo pārdevēju skaits sasniedza 65 miljonus cilvēku.

Gandrīz 85% tiešajā pārdošanā nodarbinātajiem cilvēkiem šis ir papildus ienākumu avots, bet 80% šajā sfērā nodarbinātie pārstāvji ir tieši sievietes.

Tiešā tirdzniecība ir patērētajam paredzēto preču un pakalpojumu pārdošana tieši patērētājam, parasti notiek patērētāju mājās, to darba vietās, kā arī citās vietās, kas nav paredzētas tirdzniecībai.

Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija ir dibināta 2002.gadā, tā ir Eiropas Tiešās tirdzniecības asociāciju federācijas (FEDSA) un Pasaules Tiešās tirdzniecības asociācijas federācijas (WFDSA) locekle. Asociācija apvieno reģionā lielākos tiešās tirdzniecības uzņēmumus “Avon Cosmetics”, “Eastcon AG”, “GNLD International”, “Herbalife” un “Oriflame Latvia”.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
18

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
26

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
35

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
225

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
101
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi