Pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009.gadā.
Pagājušajā gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki, kas ir par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu, bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki no Latvijas, kas ir par 23% vairāk nekā 2008.gadā. Statistikas dati liecina, ka 2009.gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības (ES) valstu īpatsvars bija 54,9% (2008.gadā – 66,3%), bet emigrācijas plūsmā – 55,7% (2008.gadā – 57%).
2009.gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu – par 1826, ukraiņu – par 348, baltkrievu – par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru – par 47, vāciešu – par 40 cilvēkiem.
Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies – divas reizes, uz Krieviju – 1,3 reizes, uz Vāciju – 1,2 reizes, bet emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.
No 2009.gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars – 13,5%, citu ES valstu valstiskā piederība – 10,6%, pārējo valstu 22,9%, no tiem Krievijas pilsonība bija 48,6%.
No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19,4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars – 0,2%, citu ES valstu valstiskā piederība – 40,4%, pārējo valstu – 40%, no tiem Krievijas – 66% iebraucēju.
2009.gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši – 54,6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes – 51,1%.
Dati liecina, ka bērnu īpatsvars imigrācijā ir lielāks nekā emigrācijā. Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu ir par 14,1 procentpunktu vairāk nekā imigrantu. Pensijas vecuma iedzīvotāju vidū imigrantu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar emigrantu īpatsvaru.
Analizējot 2009.gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 48,5% un 48,2%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 36,1%, bet emigrantu vidū – 36,4%.
Migrācijas teritoriālais skatījums rāda, ka Rīga ir ne vien pietiekami pievilcīgs imigrācijas galamērķis Latvijā, bet arī dod ievērojami pienesumu kopējā emigrācijas apjomā. Pērn Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 53,9% starptautisko ilgtermiņa imigrantu, bet paši rīdzinieki veidoja 45,5% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 12,4% migrantu, bet izbrauca 14,5% no emigrantu kopskaita, Kurzemes reģionā attiecīgi – 15,4% un 12,7%.
Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka pērn pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 39 900 cilvēku, jeb par 9600 cilvēku mazāk nekā 2008.gadā.
Visai izteikta iekšējās migrācijas tendence ir pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā – 2009.gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 7900, Pierīgas statistiskajā reģionā – 13 100 cilvēku. Turpinās arī tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā, ko pērn izdarīja 7500 rīdzinieku.
Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām.
Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu vai arī izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.
NOZARE.LV
Komentāri