Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Divas trešdaļas jeb 66,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 71,4%, bet sieviešu – 62,1%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.
Kopumā valstī bija nodarbināti 986 700 cilvēku, kas ir 55,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības) dēļ nestrādāja.
Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu – attiecīgi 51,3% un 48,7%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei jeb 50,5% iedzīvotāju būtiskākais no ienākumu avotiem bija darba samaksa.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009.gadā samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 10 500 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 latu stipendiju, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām” vai strādāja algotus pagaidu darbus.
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba, pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gadā Latvijā bija 200 700 darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009.gadā palielinājies gan darba meklētāju skaits, jo 2008.gadā darba meklētāji bija 91 600 cilvēku, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. 2008.gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaitā bija 7,5%.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 20% un 13,8%. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa 52 900 jeb 26,4% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājies vairāk nekā divas reizes jeb par 29 800.
Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gadā darba meklētāji ar darba pieredzi bija 176 900 jeb 88,1% no darba meklētāju skaita, savukārt 2008.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 80 400 un 87,7%.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gadā ekonomiski neaktīvi bija 599 000 cilvēku, un, salīdzinot ar 2008.gadu, to skaits ir palielinājies par 3,2%.
2009.gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 42% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, gandrīz katrs trešais (30,1%) bija skolnieks vai students, kurš mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieci, nedaudz mazāk jeb 8,9% bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējušas cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gadā valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 38 700 jeb 6,5% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2008.gadu, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes jeb par 22 100.
CSP apsekojuma laikā atlasīja 24 100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 32 300 cilvēkus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Kā ziņots, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājies par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri