Pēdējo trīs gadu laikā Cēsu mākslas festivāla apmeklētāju skats ir palicis nemainīgs, un tas nozīmē, ka ik gadu festivāla piedāvātos pasākums apmeklē 14 000 līdz 14 500 interesentu, šodien festivālam veltītajā preses konferencē atklāja Cēsu mākslas festivāla direktors Juris Žagars.
“Jau trešo gadu pēc kārtas šāds cilvēku skaits apmeklē festivālu, un tas nozīmē, ka mums ir zināms cilvēku slānis, kas bauda un patērē kultūru. Priecīgā ziņa ir tāda, ka festivāla apmeklētāju skaits neiet mazumā, taču tas arī nepieaug,” sacīja Žagars.
Viņš arī minēja, ka festivāla piedāvātās mākslas izstādes Cēsīs šogad apmeklējuši 4000 līdz 5000 skatītāju un ar šādu apmeklētāju skaitu pat nevar lepoties neviens muzejs gada laikā.
“Aptaujājot festivāla apmeklētājus, esam noskaidrojuši, ka pusei no visiem apmeklētājiem festivāls ir galamērķis, tas nozīmē, ka viņu jau ar konkrētu mērķi brauc uz Cēsīm, kas savukārt iepriecina viesnīcas, restorānus un kafejnīcas, jo šie cilvēki šajās vietās tērē naudu. Ja iepriekš domājām, ka mūsu festivālu lielākoties apmeklē pensionāri, tad tagad esam priecīgi uzzināt, ka 40% no festivāla apmeklētājiem ir vecumā līdz 26 gadiem, bet 25% no apmeklētājiem ir vecumā līdz 40 gadiem. Tas nozīmē, ka festivālam vairāk jāpiedāvā programma jauniešiem, ko arī darīsim,” stāstīja festivāla direktors.
Viņš pauda prieku un neslēpa arī izbrīnu, ka šogad uz festivāla noslēguma koncertu izdevies dabūt daudz skatītāju, jo programmā bija iekļauta Imanta Kalniņa oratorija “Rīta cēliens” un Filipa Glāsa ceturtā simfonija “Heroes”. “Nav noslēpums, ka skatītājus ieinteresē pasaules slaveni mūzikli vai operas iestudējumi, tādēļ liels gandarījums mums bija, ka skatītāji novērtēja arī mūsu šā gada noslēguma koncertu. Tas nozīmē, ka skatītājus, kuri dotas uz festivāla noslēguma pasākumu, pat īpaši neuztrauc tā programma, jo viņi zina, ka līmenis būs augsts, un viņus jau vairs tik daudz neuztrauc, kas paredzēts Gala koncertā,” pauda Žagars.
Cēsu mākslas festivāls šogad svinēja piecu gadu jubileju, un pirmo reizi festivāla vēsturē skatītājiem otro gadu pēc kārtas tika piedāvāts pasākums, kas bija jau baudāms iepriekšējā gada festivālā – elektroakustiskā pastaiga mežā “Pasaka par Kurbadu”, kas arī šogad piedzīvoja lielu skatītāju interesi.
Sadarbībā ar “Latvijas Mobilo telefonu” festivāla apmeklētāji, sūtot īsziņu, varēja arī balsot par sev tīkamāko festivāla pasākumu. Apmeklētāju balsojumā pirmajā vietā izvirzījies festivāla noslēguma koncerts, otrajā vietā ierindojās Baltijas laikmetīgās mākslas izstāde, savukārt trešajā vietā pēc festivāla apmeklētāju balsojuma ierindojās “Pasaka par Kurbadu”.
Lielu skatītāju interesi izpelnījās arī kino programma, kur franču kino klasikas programmu katru vakaru apmeklēja ap 100 skatītājiem. “Daudzi skatītāji bija sanākuši arī uz pašmāju filmas “Seržanta Lapiņa atgriešanās” seansu, taču ar šo pasākumu sanāca kurioza situācija. No filmas veidotājiem saņēmām disku ar filmu, taču pirms seansa sākuma uzzinājām, ka filma saglabāta citādākā formātā, un mēs to nespējām atvērt. Brīdinājis skatītājus, ka tehnisku problēmu dēļ seanss kavēsies par desmit minūtēm, sēdos mašīnā un braucu uz degvielas uzpildes staciju “Statoil”, kur nopirku šo filmu, lai nesarūgtinātu festivāla viesus, kas bija ieradušies vērot filmu,” stāstīja festivāla direktors.
Cēsu mākslas festivālā piedzīvoti arī citi kuriozi gadījumi, taču bijuši arī daži starpgadījumi, kas galvenokārt saistīti ar bērnu ierašanos uz nopietnās mūzikas koncertiem. Pēc Žagara teiktā, tagad jau ir vērojams zināms progress ar bērniem akadēmiskās mūzikas koncertos, jo tie vairs netiek sēdināti pirmajās rindās, bet gan desmitajā. Jaunās paaudzes skatītāji, kuri bija ieradušies uz festivāla Gala koncertu, rakstījuši pat sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centram, vēstot, ka aizskartas viņu tiesības, jo viņi ir iegādājušies biļetes par desmit latiem, bet viņiem neļauj baudīt koncertu ar bērnu.
“Festivāla laikā bija gadījumi, kad vecākus aicināju ar bērniem pārsēsties nedaudz tālāk no pirmās rindas, lai bērni ar savu uzvedību netraucētu citiem skatītājiem, jo daudzi skatītāji oratoriju un simfoniju ir ieraduši klausīties klusumā. Savukārt bērnu vecāki mums pārmeta, ka nekur nav rakstīts, ka uz koncertu nevar ņemt līdzi bērnus, savukārt es domāju, ja programmā ir norādīts, kāda mūzika paredzēta, kas šajā gadījumā bija oratorija un simfonija, tad klausītājam ir skaidrs, uz kādu koncertu viņš dodas,” vēstīja festivāla direktors.
Savukārt festivāla vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte atzina, ka tikai priecājas, ja no mazotnes bērni tiek vesti un iepazīstināti ar vizuālās mākslas darbiem.
Lai līdzīgi starpgadījumi nebūtu nākamā gada Cēsu mākslas festivālā, tā rīkotāji sola nākamajā gadā sarūpēt programmu gan bērniem, gan arī nodrošināt bērnu pieskatīšanu laikā, kamēr vecāki bauda koncertu.
Jau ziņots, ka Cēsu mākslas festivāls “Cēsis 2011” šovasar notika no 23.jūlija līdz 6.augustam. Festivāls nepilnu triju nedēļu laikā piedāvāja interesentiem apmeklēt piecas izstādes, sešus koncertus, Dailes teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādes, Valentīnas Freimanes veidoto franču kino klasikas programmu un aizvadītā gada spilgtākās latviešu filmas.
LETA
Komentāri