Kaut arī Latvijā ir tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs samazinās, informēja Centrālās statistikas pārvaldes Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas pārstāve Anita Švarckopfa.
2009./2010.mācību gadā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars visu iedzīvotājiem septiņu līdz 23 gadu vecuma grupā bija 84,6%, bet, piemēram, 2005.gadā šis rādītājs bija 91,2%.
Pēdējos piecos gados ir samazinājies gan skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās, gan pedagoģisko darbinieku skaits. Šajā mācību gadā skolās strādā 28 200 pedagoģisko darbinieku, kas ir par 5100. mazāk nekā iepriekšējā.
Tā kā valstī ir nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, gadu no gada samazinās to skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas (1.-9.klase). Pēdējos piecos gados skolēnu skaits pamatizglītībā sarucis par 48 300, un šajā mācību gadā tas ir 179 400.
Švarckopfa uzsver, ka bažas rada tendence samazināties pamatizglītībā esošo skolēnu īpatsvaram vecuma grupā no septiņiem līdz 15 gadiem, lai gan pamatizglītība valstī noteikta kā obligāta. 2009/2010. mācību gadā šādu skolēnu īpatsvars minētajā vecuma grupā sarucis par diviem procenta punktiem un veido 95,6%.
Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos divos gados ir veikusi izglītības iestāžu reorganizāciju, kā dēļ strauji ir samazinājies arī vispārizglītojošo skolu skaits – no 992 skolām 2007./2008.mācību gadā līdz 877 skolām 2009./2010.mācību gadā.
2009./2010.mācību gadā vidējo profesionālo izglītību apgūst 36 700 audzēkņu 85 izglītības iestādēs. Arī profesionālajā izglītība vērojama līdzīga situācija kā vispārizglītojošo skolu sektorā. Pašreizējā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, profesionālo izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par septiņām, bet audzēkņu skaits sarucis par 2159.
Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstskolā un koledžā. Dati liecina, ka Latvijā jau ceturto gadu pēc kārtas turpinās augstskolās studējošo skaita samazināšanās.
Tā kā vislielākais uzņemto studentu skaits bija laika periodā no 2004.- 2006. gadam, tad ir palielinājies 2009.gadā augstāko mācību iestāžu ar akadēmisko grādu vai kvalifikāciju beigušo skaits. Augstākās mācību iestādes pērn absolvēja 26 000 studentu, kas ir par 1837 absolventiem vairāk nekā 2008.gadā.
Švarckopfa atzīmē, ka paši studenti arī ir nopietnāk pievērsušies mācībām saistībā ar ierobežoto iespēju savienot mācības ar darbu.
2009./2010.mācību gadā par budžeta līdzekļiem augstāko izglītību apgūst 30,4% no studējošā kopskaita, par personīgajiem līdzekļiem – 69,6%.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri