Bija trīs gadus ilgs periods, no 2009.gada līdz 2011.gadam, kad finansējums nekustamā īpašuma projektiem netika izsniegts, bet ne jau tāpēc, ka banka būtu strikti pateikusi – mēs tagad nefinansējam. Pēc krīzes pieteiktie projekti tika analizēti un vērtēti vēl rūpīgāk, banka sāka prasīt lielāku klienta līdzdalību ar savu kapitālu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “SEB bankas” Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Viktors Bolbats.
Bankas pārstāvis nepiekrīt nekustamo īpašumu nozarē izplatītajam viedoklim, ka bankas tagad jaunus projektus nefinansē, jo tām ir liels pārņemto īpašumu portfelis, un norāda, ka banka pēc krīzes pārvērtējusi un pielāgojusi savas prasības.
“Pagājušajā gadā, var teikt, ka atgriezāmies nekustamā īpašuma projektu finansēšanas tirgū, jo pērn šajā segmentā tika izsniegti jauni kredīti aptuveni 25 miljonu eiro (17,5 miljonu latu) apmērā, no tiem aptuveni 50% dzīvojamajiem īpašumiem. Protams, ņemot vērā to, ka vidēji finansējums vienam dzīvojamajam projektam ir 2,5 līdz 2,9 miljoniem eiro (1,75 līdz 2,03 miljoniem latu), tad skaidrs, ka te nav runa par lielu projektu skaitu – pērn esam finansējuši mazāk par desmit projektiem,” sacīja Bolbats.
Pirms krīzes uz banku pēc finansējuma nereti devās pat cilvēki, kuriem bija tikai ideja un nekā cita, sacīja Bolbats, piebilstot, ka tagad tādu vairs nav.
“Ja klients nāk uz banku pēc finansējuma, tad viņam jau ir zeme, ir projekts, ir biznesa plāns, arī līdzfinansējums. Šādi pieteikumi tiek analizēti un izskatīti. Sadarbojamies arī ar nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijām, lai saprastu, kādas ir tirgus perspektīvas katrā konkrētā segmentā,” skaidroja Bolbats.
Jautāts, ar kādiem nosacījumiem tagad tiek izsniegts finansējums nekustamā īpašuma projektiem, Bolbats sacīja, ka, pirmkārt, patlaban netiek izsniegti kredīti zemes iegādei. Banka finansē aptuveni 50% līdz 60% no projekta kopējām izmaksām, atlikušais jāiegulda klientam – tā var būt gan viņa īpašumā esoša zeme, gan līdzfinansējums. Klienti to apzinās, vismaz tie, kas nāk uz banku prasīt finansējumu saviem projektiem, piebilda Bolbats.
“Reizēm pietiek tikai ar zemi, piemēram, Rīgas centrā esošiem projektiem zemes vērtība var veidot pat 40% no projekta kopējās vērtības. Savukārt perifērijā plānotiem projektiem zemes vērtība var būt tikai kādi 10% no kopējās projekta vērtības, un tad klientam ir jāiegulda savi līdzekļi. Jāsaka, ka bankas mērķis nav finansēt vienu konkrētu projektu un viss. Potenciālie klienti tiek vērtēti, analizēti, cenšamies noskaidrot viņu nākotnes un turpmākās attīstības plānus. Labprāt izvēlamies klientus, sadarbība ar kuriem ir iespējama ilgtermiņā, nevis tikai vienā konkrētā projektā,” sacīja Bolbats.
“SEB” grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. “SEB bankas” pamatdarbības peļņa 2012.gadā pēc nodokļu nomaksas un papildu uzkrājumu izveidošanas bija 14,1 miljons latu.
“SEB bankas” pamatdarbības peļņa Latvijā 2011.gadā pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumu atgūšanas bija 60,6 miljoni latu.
Kopējais “SEB bankas” kredītportfelis 2012.gada 31.decembrī bija 2,06 miljardi latu, saglabājot 2011.gada beigu līmeni. Bankas kopējais kredītportfelis 2011.gada 31.decembrī bija 2,07 miljardi latu.
Pagājušajā gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms “SEB bankā” bija 533 miljoni latu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. 73% no šiem jaunajiem kredītiem tika izsniegti uzņēmumiem. 2011.gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms “SEB bankā” bija 479 miljoni latu.
NOZARE.LV
Komentāri