Otrdienas rītā Cēsīs, Vaļņu, Rīgas un Gaujas ielas krustojumā esošajā nelielajā drošības saliņā, bija izvandīts puķu pods, norauta ceļazīme, kas liecināja, ka kādam labpaticies vandalēties.
Pēc dažām stundām viss bija sakopts, zīme uzstādīta vietā un, kā paskaidroja Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, vainīgais aizturēts: “Videonovērošanas kamerās šī darbība tika pamanīta, nekavējoties uz notikuma vietu devās patruļa, tā aizturēja vīrieti, kurš tur darbojās. Tā kā viņš nodarījis materiālos zaudējumus, vīrietis tika nogādāts Valsts policijā, kur konstatēja, ka viņš ir garīgi nelīdzsvarots, tāpēc vīrietis tika aizvests uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.”
Kopumā gan šādi izteikti vandalisma gadījumi netiekot fiksēti bieži. Ik pa laikam tiek sasists kāds dekoratīvais puķu pods, bet, pēc G. Norbuta teiktā, gandrīz visi gadījumi ir fiksēti videonovērošanas kamerās, vainīgie noskaidroti, viņiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli. Vairumā gadījumu gan tas notiekot netīšām, netiekot galā ar mašīnas vadīšanu vai neaprēķinot kustību.
No cēsniekiem dzirdēts, ka Līvu laukumā esošie puķu podi, vismaz viens no tiem, novietots ļoti nepareizā vietā, traucē mašīnām izgriezties, tāpēc tas dažkārt arī cieš. No deviņiem puķu podiem tur vairs palikuši seši. Neiebilstot pret Līvu laukuma labiekārtojumu, braucēji aicina pārplānot puķu podu novietojumu.
Pie objektiem, kas cieš no vandaļu izdarībām, pieskaitāmas arī ceļa zīmes. Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes komunālinženieris Didzis Ozoliņš norāda, ka ceļa zīmju nolaušana, salocīšana un pat nozagšana nav nemaz reta parādība, atjaunot nākas pa divām ceļa zīmēm nedēļā.
Dažkārt pie vainas zīmju nepareizais novietojums, tās traucē lielākām tehnikas vienībām, taču nereti zīmes tiek nolauztas apzināti un reizēm pat aiznestas ar visiem stabiem.
“Bijuši dažādi gadījumi, piemēram, Bērzainē no kādas ielas nozaga pat tur uzstādīto sfērisko spoguli ar visu stabu. Grūti pateikt, kāds tam var būt pielietojums, vai tiešām kāds to sev uzstādīja pagalmā? Tāpat nav īsti saprotams, ko var darīt ar nozagtajām ceļa zīmēm. Mums regulāri nākas tās atjaunot, bet tie ir zināmi izdevumi pašvaldības budžetam,” norāda D. Ozoliņš.
Cēsis vienmēr priecējušas cēsniekus un viesus ar savu zaļo rotu, daudzajiem krāšņajiem un mainīgajiem puķu stādījumiem, par ko rūpējas z/s “Kliģeni”, un arī apstādījumiem dažkārt nākas ciest no ziedu mīļotājiem. Dārzniece Indra Dzene atzīst, ka situācija gadu no gada uzlabojas, acīmredzot cilvēki kļūst saprotošāki, bet joprojām ik pa laikam nākas stādījumus atjaunot, jo tiek nogriezti ziedi vai izrauti un aiznesti stādi.
Dārzniece stāsta, ka diezgan regulāri cieš rozes Maija parkā: “Cilvēkiem īpaši patīk dzeltenās, tās mīl aiznest ar visām saknēm. Visbiežāk robi rožu dobē paliek vietā, kur blakus ir soliņš. Laikam cilvēki apsēžas, papriecājas par rozēm un tad nodomā, ka arī mājās tāda derētu, izrauj un aiznes visu stādu, tāpēc rožu stādījumus mums regulāri nākas papildināt.”
Viņa norāda uz vēl kādu dīvainu tradīciju, ko vasarās rožu dobēs piekopjot tūristi no Ķīnas: “Viņi iekāpj rožu dobēs, griež ziedus, met gaisā, priecājas, ķer fotogrāfijās mirkli, kad ziedlapiņas krīt lejā. Neesam sapratuši, vai viņiem tiešām savā zemē tā ļauts darīt, bet tas tiek fiksēts regulāri. Tā kā viņi citu valodu nesaprot, sākām domāt, kā viņiem paskaidrot, ka pie mums tā darīt neklājas, ka tie ir pilsētas apstādījumi. Pat spriedām, ka ar google tulkotāju jāiztulko frāze, ka to nedrīkst darīt, tā jāiemācās, lai var aizrādīt, kad tiks pamanīti nākamie rožu griezēji, bet varbūt jāuzliek norāde ķīniešu valodā.”
No stādu kārotājiem regulāri ciešot apstādījumi pie Skolnieku rotas pieminekļa, un “Kliģenu” darbinieki konstatējuši interesantu sakritību, ka tas parasti notiekot, tuvojoties kapu svētkiem.
“Gandrīz jau varam prognozēt, ka tajās dienās šīs dobes būs tukšas,” saka I. Dzene. “Atceros, ka vienu vasaru bija pilnībā iztīrīti visi trīs lielie puķu podi, palikušas tikai tukšas stādu vietas. Bet, kā jau minēju, cilvēki tomēr ir aizvien pieklājīgāki un stādījumus atjaunot nākas arvien retāk.”
Komentāri