Situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša un ir redzami jauna sociālekonomiska “burbuļa” riski, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā (EM), viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir t.s. ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai.
Fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā. 22% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši ātros kredītus, un 48% no viņiem ir problēmas ar kredītu laicīgu atmaksu.
Lai nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, Pavļuts ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat ekonomikas ministrs atbalsta Saeimas jau sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība.
“Līdz 2008.gada krīzei mūsu valsts piedzīvoja nekustamā īpašuma “burbuli”, ko balstīja lētu hipotekāro kredītu viegla pieejamība. Šī perioda sekas mēs visi labi zinām, un liela daļa tās ir izjutusi arī uz savas ādas. Situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša un ir redzami jauna sociālekonomiska “burbuļa” riski. Aizņemšanās bez nopietnas maksātspējas izvērtēšanas un jaunu kredītu ņemšana veco dzēšanai noved cilvēkus parādu slazdā, no kura izrauties ir ļoti grūti. Turklāt šādās situācijās bieži nonāk jaunieši un cilvēki ar neregulāriem ienākumiem,” norādīja Pavļuts.
Pēc viņa sacītā, nespējot šķietami nelielo aizdevumu atmaksāt noteiktajā termiņā, aizdevuma ņēmēji īsā laika posmā var kļūt par parādniekiem pat uz visu atlikušo dzīvi. “Nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas, bet arī reklāmas un mārketinga kampaņas nozarē nereti ir manipulatīvas un maldinošas, piemēram, “pirmais kredīts bez maksas” vai “ņem kredītu un pica par brīvu”. Valsts pienākums ir rast saprātīgu situācijas risinājumu, lai patērētāju interesēs ieviestu stingrāku regulējumu, novēršot potenciāli ārkārtīgi nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
EM izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013.gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no EM, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv gan iesaistītās nozares, gan arī patērētājus.
Galvenie darba grupas uzdevumi būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ierobežotu ātro kredītu aizdevumu likmju apmēru, aizdevumu izsniegšanu bez kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanas un izstrādātu kritērijus ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm, lai veicinātu ilgtspējīgu aizņemšanos.
Tāpat paredzēts stiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, nodrošinot tam plašākas iespējas saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju no nebanku kreditētājiem, noteikt standartus nebanku kredītdevēju darbības pārskatiem un statistikai, kā arī kontrolēt atbildīgu kreditēšanas principu ievērošanu.
Jau ziņots, ka valdību veidojošo partiju koalīcija izskatīšanai Saeimā iesniegs grozījumus likumā, kas paredz ierobežot maksimālo sankciju apjomu, ja cilvēkam rodas problēmas ar ātro kredītu atmaksu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka ir vērojama problēma, ka iedzīvotāji ņem ātros kredītus, kas viņiem tajā brīdī šķiet izdevīgi, taču, ja rodas problēmas nokārtot šo kredītu, momentā sakrājas lielas soda sankcijas.
Līdz ar to koalīcijas priekšlikums paredz šīs sankcijas limitēt, lai to maksimālais apmērs nepārsniegtu parāda pamatsummu, skaidroja premjers.
Šie likuma grozījumi Saeimā tiks virzīti kā koalīcijas frakciju deputātu iniciatīva, un drīzumā šo likumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā.
NOZARE.LV
Komentāri