Veselavas bibliotēka līdz ar pavasara sākumu svinēja dzimšanas dienu. 1923. gada 27. martā Veselavas patērētāju biedrības „Merkurs” pilnvarotais Emīls Ķibermanis parakstīja Kultūras fonda bibliotēku noteikumus un saņēma 501 grāmatu bibliotēkas dibināšanai. Sākotnēji tai telpas bija iedalītas pagastmājā, kas tolaik atradās tagad likvidētās pamatskolas internātā. Bibliotēkas atrašanās vieta vairākkārt mainījusies. No pagastmājas
tā pārcēlās uz bijušo muižu, tagadējo pagastmāju. Kā liecina vēsture, grāmatas atradās vienā drēbju skapī. Pagājušā gadsimta 60.un 70. gados bibliotēkas telpas paplašinājās, bet 1988.gadā, lai lasītājiem vieglāk iekļūt, telpās varēja ienākt pa parādes durvīm. Veselavieši allaž bibliotēkas apmeklējumu apvienoja ar darījumu kārtošanu
pastā, pašvaldībā.
Svētku reizē jo interesanti bibliotēkas pēdējā pusgadsimta vēstures lappuses bija pāršķirstīt Ilgai Tomsonei. Viņa Veselavas bibliotēkā nostrādājusi 48 gadus, nu nolēmusi kļūt par oficiālu pensionāri.
“Te ienācu 1965. gada 23. septembrī, tikko Rīgā beigusi Kultūras darbinieku tehnikumu.
Telpas šauras, nemājīgas. Pagastmājā trīs reizes bibliotēkai piedzīvoju jurģus. Tik jaukas telpas kā tagad nekad agrāk nebija,” domās dalās pieredzējusī bibliotekāre un piebilst, ka gadu gaitā bibliotekāra darbs ļoti mainījies. “Agrāk bibliotēkā sēdēja
briļļainas tantes, tagad strādā jaunieši. Ir jāzina daudz vairāk, bet mazāk ir tādu darbu, kas nav tieši ar bibliotēku saistīti. Padomju laikā bibliotekārs darīja visu ko, pat lauku sētās bija mājdzīvnieki jāskaita. Pagastā nav mājas, kurā neesmu bijusi. Tiesa, pēdējos gados arī Veselava ļoti mainījusies,” pastāsta Ilga Tomsone.
Ilga atzīst, ka ne brīdi nav nožēlojusi, ka bērnībā izraudzījusies šo profesiju. “Tēvam Vecpiebalgā no bibliotēkas nesu grāmatas. Man ļoti iepatikās tā gaisotne,” atceras bibliotekāre un aizvien kā jocīgāko atgadījumu pastāsta, kā nepareizi izlasījusi grāmatas nosaukumu un tēvam aiznesusi nevis grāmatu “Degakmens”, bet “Dekamerons”.
“Tie, kuri lasa, tie vienmēr lasīs,” pārliecināta Ilga Tomsone. Viņa min vairākus veselaviešus, kuri gadu desmitiem apmeklē bibliotēku. Par cītīgāko lasītāju viņa sauc Intu Zilveri.
“Ilga cilvēkus, kuri lasa, vērtē augstāk,” saka Veselavas bibliotēkas bibliotekāre Ingrīda Rence. Viņa no Ilgas pārņēmusi grāmatu krātuves saimnieces lomu. “Esmu strādājusi bibliotēkā skolā, bet te daudz kas ir citādāk. Ilga praktiskās lietas iemācīja. Viņa ir tepat blakus, ja vajadzīgs padoms, vienmēr varu paprasīt,” stāsta Ingrīda.
Ilga Tomsone tagad ir pensionāre. “Tomēr laika aizvien pietrūkst. Arī lasīšanai. Tagad iznāk tik daudz interesantu žurnālu, kamēr tos vien izlasa, daudz laika paiet,” priecīga stāsta Ilga Tomsone un ar gandarījumu atzīst, ka darba mūžs bijis skaists, allaž līdzās bijuši saprotoši, atsaucīgi un iejūtīgi cilvēki – gan lasītāji, gan kolēģi.
Sarmīte Feldmane
Komentāri