Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Pauls sola – džezā tikai ārijas

Mairita Kaņepe
00:00
30.12.2016
3
B74k1688 1

Astoņdesmitgadnieks Raimonds Pauls arī gada beigās ieradās Cēsīs. Viņš uzstājās divos vērienīgos koncertos un šoreiz nebija komponists, bet pianists, kurš “dzied” solo. Uzstājoties kopā ar Latvijas Radio bigbendu un orķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu instrumentu grupu, tātad klasiskās un džeza mūzikas profesionāļiem, skanēja operu ārijas. Šajās operu ārijās “balss” bija Raimonda Paula neatkārtojamais pirkstu pieskāriens flīģeļa taustiņiem.

Neparasti veidotā koncertprogramma “Opera”, tajā skaitā Mocarta sacerētajām operu ārijām skanot džeza manierē, klausītājus tā pārsteidza, ka Vidzemes koncertzālē skatītāji sajūsmu pauda ne tikai aplausos. Tie skanēja arī saucienos un pašās beigās cieņas un apbrīnas izteikšanā, māksliniekus godinot, pieceļoties kājās. Iespējams, viesi no Pēterburgas, kuri todien traucās uz Cēsīm, lai Raimonda Paula jubilejas gada oriģinālo programmu dzirdētu klātienē, bija paši tālākie.

Koncerts “Opera” ar pasaulslavenu operu ārijām skanēs vēl, bet nu Jūrmalā, koncertzālē “Dzintari”. Tas notiks jau pēc divām nedēļām – janvārī. Tas būs tieši Raimonda Paula 81. dzimšanas dienā. Aizvadīto gadu jubilārs ir nodzīvojis uz skatuvēm, pie klavierēm strādājot tik intensīvi un darbīgi, kā reti kurš to spēj cienījamo 80 gadu vecumā. Izcilā latviešu mūziķa vēlme un spēja darboties tik dažādos mūzikas žanros spēj pārsteigt un iepriecināt klausītājus.

“Daudzi nemaz negaidīja, ka mēs ar džeza mūziķiem iebridīsim citā upē un spēlēsim operas mūziku. Mēs to spēlējam kā instrumentālisti, uz skatuves neuznāk neviens dziedātājs. To darījām sava prieka pēc, apzinoties, ka mūsu ieceri īstenot būs ļoti sarežģīti,” par programmu “Opera” laikrakstam “Druva” sacīja Raimonds Pauls. “Nav vienkārši spēlēt to, ko zina un izdziedājusies visa pasaule, bet mēs to atskaņojam instrumentālā variantā. Koncerta laikā daudziem ausīs skanēs Pavaroti, Kabaljē, Garanča, Antoņenko, Siliņš. Tie visi ir pasaulē pazīstami operdziedātāji, tas ir solistu maizes darbs, ko es spēlēju uz klavierēm. Tie ir viņu skaistākie dziedājumi, kādi vien pasaulē ir. Tāpēc, nesen satiekot Aleksandru Antoņenko, atvainojos. Sacīju, lai neņem ļaunā, es spēlēju arī viņa izpildīto slaveno āriju,” pastāstīja Raimonds Pauls.

“Zināmā mērā tas bija risks – cita žanra mūziķiem spēlēt opermūziku, tā saukto nopietno mūziku. Mēs, džeza orķestris, pirmo reizi to darījām. Noturēt melodisko līniju uzņēmos es,” skaidroja Raimonds Pauls.

Nonācis klausītāju priekšā, visu nopietnību, kas ielikta darbā, Raimonds Pauls pārvērta jokā, sakot: “No vienas puses, labi, ka, izpildot operu ārijas, citu solistu nebūs un pa ilgiem gadiem uz skatuves līdzās nebūs neviens dziedātājs. Mums, instrumentālistiem, nu būs iespēja izcelties.”

Kad bija pienācis laiks džeza priekšnesumiem, solists Pauls sacīja: “Lai mums piedod mūzikas ģēnijs Mocarts. Varbūt viņš, pats būdams mūziķis un komponists, pieņemtu mūsu variāciju.”

“Es baudīju koncerta kopainu, visbrīnišķīgākie tajā bija aranžijas operu āriju atskaņošanai kopā ar džeza orķestri. Bija tik negaidīti pazīstamos skaņdarbos uzzināt, kura orķestra grupa spēlēs melodiju, kur izpaudīsies pianists. Pauls spēlēt varēja arī tur, kur nav melodijas, bet viņš trāpīgi ieliek akordus. Improvizācijas bija pasakainas,” iespaidos pēc koncerta dalījās pedagoģe Ieva Praznicāne. “Lai tā spēlētu, mūziķim pie visa tā, ka viņš ir ģēnijs, ikdienā jāstrādā ar lielu pašdisciplīnu. Darbs ir jāpadara. Pianista tehnikas attīstīšana, tas, manuprāt, ir viņa dzīvesveids. Cēsīs ir brīnišķīgs flīģelis. Kā tas skanēja! To varu sacīt, jo zāle bija burtiski pieblīvēta ar skatītāju emocijām. Man apkārt viss vibrēja, un pēc vijolnieku lociņiem varēja redzēt, ka arī uz skatuves emocijas starp mūziķiem vibrē. Pauls piesēžas pie klavierēm, izturas tā, it kā viņš nezinātu, kas jāspēlē, bet pēkšņi sāk, un mēs pazīstam – lūk, tā melodija.”

Skatītājiem bija jaušams, ka darbs, ko uzņēmies solists šajā koncertā, ir grūts, bet Pauls sev raksturīgā manierē, arī ar humoru, tika galā. Klausītāji un mūziķi ar pateicību pieņēma iespēju būt kopā tik oriģinālā un augsti profesionālā mākslas notikumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi