Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Patlaban novākti 40%-50% no Latvijas labību platībām

Druva
09:09
11.08.2011
21

Patlaban novākti 40%-50% no Latvijas labību platībām, intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš stāstīja, ka Latgalē atsevišķi zemnieki jau pabeiguši ražas novākšanas darbus, bet Kurzemē un Vidzemē lauki ir applūduši nesenajās lietavās un ražas novākšanas darbi kavējas.

Kā atzina Lazdiņš, šādi laika apstākļi var negatīvi ietekmēt gaidāmās ražas, kas jau tā cietīs saistībā ar mitro pagājušā gada rudeni un nelabvēlīgo laiku ziemā.

Kā ziņots, augusta sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) bija optimistisks par šā gada labības ražu. “Prognozes nav sliktas,” atzina ministrs, norādot, ka raža varētu būt par 20% sliktāka nekā pagājušajā gadā. Tai pašā laikā šogad graudu kvalitāte varētu būt pat labāka nekā pērn.

Salīdzinoši laba varētu būt arī kartupeļu raža.

Patlaban izskatās, ka zemniekiem nebūs nepieciešamas kompensācijas saistībā ar laika apstākļiem, apstiprināja Dūklavs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja – zemnieki cer, ka tuvākajās nedēļās laiks būs saulains un vējains.

Viņš atzina, ka pēc pēdējām lietusgāzēm daudzviet uz laukiem ir ūdens un nav iespējams veikt ne ražas novākšanas, ne rapša sēšanas darbus. Turklāt lietusgāzes sekojušas krusai, kas arī nodarījusi būtiskus zaudējumus sējumiem.

Ziemāju ražu negatīvi ietekmējuši arī laika apstākļi ziemā, jo pavasarī daudzviet nācās pārsēt ziemāju laukus ar vasarājiem. “Latraps” to bija spiests darīt 80% ziemāju platībā.

Sproģis atzina, ka sliktie laika apstākļi noteikti ietekmēs ražu un zemnieki cietuši visā Latvijā.

Kā ziņots, jaunākās speciālistu prognozes liecina, ka ne tikai vasarāju, bet arī ziemāju ražas šogad būs par 10%-15% mazākas nekā pērn, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļā.

LLKC jūlija pēdējā nedēļā veicis ražas prognozēšanu ziemāju labībām – ziemas kviešiem, miežiem, rudziem, tritikālei jeb kviešu un rudzu krustojumam, kā arī rapsim.

Jūlijā īpaši cietis ziemas rapsis, jo spēcīgās lietus gāzes mēneša pirmajā un otrajā dekādē, kad rapsis atradās gatavošanās beigu fāzē, veicināja sējumu sagulšanos un augšējo pāksteņu atvēršanos, radot ražas zudumus. Tikmēr ziemas kviešiem šie nokrišņi veicināja graudu attīstību vārpā, kas labvēlīgi ietekmē graudu masu.

Ziemas kviešiem prognozētā raža patlaban ir 3,1 tonna no hektāra pret 4,1 tonnu pērn šajā pašā laikā, rudziem – 2,7 tonnas pret trim tonnām pērn, arī tritikālei – 2,7 tonnas pret 2,9 tonnām pērn, ziemas miežiem – 2,5 tonnas (tāpat kā pērn), bet ziemas rapsim – 2,2 tonnas no hektāra pret 2,5 tonnām pērn.

Gada griezumā šī gada jūlija ražas tiek prognozētas mazākas nekā 2010.gada jūlijā. Vislielākās atšķirības ir ziemas kviešiem – samazinājums par 15%, rudziem un tritikālei šogad raža tiek prognozēta par 10% zemāka, bet ziemas rapsim – par 12% zemāka. Šis samazinājums skaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem labību ziemošanas periodā.

Kā ziņots, arī visiem vasarājiem jūlijā prognozētās ražas ir par 10% zemākas nekā pērn šajā pašā laikā. Vasaras kviešiem tiek prognozēta raža trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – 2,1 tonna no hektāra. Kopumā vidējā raža ir par 10% zemāka, bet vasaras rapsim – pat par 15% zemāka nekā 2010.gadā. Vienīgi griķiem tiek prognozēta nedaudz augstāka raža – vidēji par 0,9 tonnām jeb 12% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada prognozēm šajā pašā laikā.

Lauku konsultāciju un izglītības centrs veic laukaugu ražas prognozēšanu laikā no maija līdz oktobrim, lai Latvijas un Eiropas Savienības atbildīgajām struktūrām sniegtu datus par valstī esošajām sējumu platībām, iespējamo ražību un iespējamo kopievākumu.

Ražas prognozēšana tiek veikta desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem – ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Ziemāji tiek apsekoti maijā, jūlijā un augustā, vasarāji – jūnijā, augustā un septembrī, savukārt kartupeļu platības – jūlijā, augustā un oktobrī.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
39

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
370

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
571

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
79

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi