Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Patiesās pagātnes liecības

Druva
10:58
01.03.2013
129
Img 6360

Cēsu Jaunās pils bēniņu izstāžu zālē apskatāma

izstāde „Liecinieki. Latvijas piļu un kungu

māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā”. Tā atvesta no Tukuma muzeja.

“Tikai pēdējā laikā muižas atgūst savu vietu Latvijas vēsturē,

sākotnējo veidolu, interjerus, tajās atgriežas priekšmeti, kurus saglabājuši muzeji. Šīs liecības ir izcilas mākslas vērtības, tās stāsta par laiku un vietām, par kurām gadu desmitus nerunāja,” stāsta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne. Viņa uzsver, ka izstāde ir kā

atgādinājums par Latvijas muižu kultūras kādreizējo spožumu, apliecinājums par klasisko mākslas vērtību nezūdošo lomu mūsdienās, rosinājums – domāt par muižu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Diemžēl pēdējo nepilnu simts gadu laikā Latvija ir zaudējusi milzīgu skaitu nozīmīgu muižu arhitektūras pieminekļu, bet piļu un kungu māju interjeri skatāmi tikai senos fotoattēlos un retos zīmējumos.

Izstādi veidojuši mākslas zinātnieki Ina Līne un Dainis Bruģis, kurš iekārtojis Cēsu Jaunās pils interjeru. Dainis Bruģis rosina aizdomāties, kas tad ir Latvijas muiža. “Iedomāsimies Rīgu, kurā nav Vecrīgas, vēsturiskā centra

vai Cēsis bez vecpilsētas. Kādas būtu šīs vietas? Lauku centri vairumā ir bijušie muižu centri. Ja tos aizslaucīs,

kas paliks? Pamats ir šīs muižas – tas jāpatur prātā. Vēsturnieki, mākslas zinātnieki pēta

zudušo, to, kas reiz bija, tikmēr muižas atdzimst un pat būtiski mainās. Šodienas muižas pils vai kungu māja nav tāda, kāda reiz bija, jo nav saglabājusies tā laika pasaule,” domās dalās mākslas zinātnieks. Viņš atgādina, bieži vien, runājot par Eiropu, sakām, ka mums nekā nav. “Mēs pat nenojaušam, kāda bagātība bijusi muižās, kādu mākslinieku darbi. Izstādē redzami ap desmit mākslas priekšmetu, gleznas, bet to bijis tūkstošiem. Ar tiem lepotos prestižākie muzeji pasaulē,” uzsver Dainis Bruģis, paskaidrojot, ka šis ir būtiskākais izstādes vēstījums.

Eksponētie mākslas darbi, mēbeles un lietišķās mākslas priekšmeti kādreiz atradušies dažādās Latvijas muižu pilīs un kungu mājās – Aizupē, Ēdolē, Jaunaucē, Jaungulbene, Mežotnē, Paltmalē, Pastendē, Ozolu muižā un Zaļā muižā. Apskatāms arī bagātīgs ilustratīvais materiāls – piļu interjeru fotogrāfijas, kas uzņemtas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Fotomateriāls atlasīts Herdera institūta Mārburgā (Vācija) foto arhīvā, Filipa universitātes Mārburgā Mākslas vēstures institūta fotoarhīvā “Bildarchiv Foto Marburg”, kā arī Rundāles pils muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Jēkabpils vēstures muzejā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā. Papildus sniegts ieskats arī katras muižas un tās īpašnieku dzimtas vēsturē. Izstāde ir vairāku Latvijas muzeju kopdarbs.

Izstādes veidotāja, mākslas zinātniece Ina Līne uzsvēra, ka muzeji var būt lepni, jo tie var parādīt to, kā bija patiesībā. “Dzīvojam 21.gadsimtā, tādā kā mazliet virtuālā pasaulē. Tikpat reāls kā kaimiņš blakus dzīvoklī, ir arī Armagedons un Mikimauss, bet Juras laikmeta dzīvnieki tūlīt būs redzami aiz loga. Tas viss ir virtuāli pieejams, bet vai tā ir patiesība? Taču mākslas darbi ir patiešām īsti liecinieki pagātnes bagātībai. Lūk, fotogrāfija, virtuālā fiksācija, bet turpat blakus mākslas darbs. Pagātne ir reāla, patiesa, tāpat arī notikumi, cilvēki, mākslas darbi. Muzeju uzdevums ir parādīt, ka mūsu vēsture bijusi interesanta, bagāta, spoža, ka tā ir realitāte, nevis izdomājums,” saka mākslas zinātniece un ir pārliecināta – mums jābūt lepniem, ka esam piederīgi kam vairāk, ne tikai tam, ko varam ieraudzīt televizorā vai datorā.

Protams, pēdējie 20 gadi nespēj atsvērt tos 50, kad par muižām stāstīja pavisam ko citu, kad valdīja cita ideoloģija.

Latvijas muižu kultūrvēsturiskais mantojums ir mūsu bagātība. Diemžēl to tikai pamazām sākam apzināties. Izstāde „Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā” ir gan atgādinājums, gan atvērta vēstures lappuse par to, kas bijis tepat blakus. Izstāde Tukumā bija ļoti apmeklēta. Muzejnieki cer, ka tā radīs interesi arī cēsniekos. Drīzumā iznāks izstādes katalogs. Tajā būs vairāk informācijas par Cēsu pilī patlaban redzamajiem mākslas priekšmetiem, gleznām.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
11

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
28

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
62
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
41

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
140

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
12
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi