Tobrīd jau bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube par ieguldījumu Latvijas vēstures izzināšanā un saglabāšanā, kā arī ilggadēju un pašaizliedzīgu sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ar Goda rakstiem apbalvoja mūspuses iedzīvotājus Jāni Seksti, Agri Šultu, Voldemāru Koltovu un Andri Rancānu. Pasniedzot Goda rakstus, R.Graube atzina, ka valsts nesākas ar lieliem, stratēģiskiem lēmumiem, bet tā veidojas no cilvēkiem, kuri kopā veido tās lielās lietas: “Kaut katrs ar nelieliem darbiem, kopjot, veidojot piemiņas vietas, kas ir svarīgs darbs tautas vēstures saglabāšanā.”
“Druvai” R. Graube pastāstīja, ka šie Goda raksti ir kā parāda atdošana: “Tos parakstīju, vēl esot komandiera amatā, un tagad bija iespēja atbraukt uz Cēsīm, lai personīgi tos pasniegtu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi pateikties šiem cilvēkiem. Tā ir mūsu sabiedrības kopīgā problēma, ka nepateicamies gadījumos, kad tas tiešām jāizdara. Īpaši svarīgi pateikties cilvēkiem, kuri dara it kā ārēji nemanāmas lietas un varbūt pat nevēlas tikt pamanīti, jo tas ir viņu sirds aicinājums. Bet arī viņi pelnījuši šo – paldies!”
Apbalvošanai šos cilvēku bija ieteicis Cēsu novada domes deputāts, aktīvs vēstures uzturētājs Māris Niklass kopā ar bijušo NBS komandieri Gaidi Andreju Zeibotu. M.Niklass īsumā raksturoja katru Goda raksta saņēmēju. V. Koltovam pateicība par dāvāto akmeni, kas novietots pie Raunas upes ietekas Gaujā, kur 1919.gada vasarā stāvēja latviešu un igauņu bruņotie spēki. Viņš arī pats iekala akmenī tekstu abās valodās. Agris Šults pēc savas iniciatīvas Amatas novadā, Drabešu pagastā, netālu no vietas, kurā atradies nacionālo partizānu bunkurs, uzbūvējis bunkuru, kurā uzskatāmi parādīt nacionālo partizānu dzīvi. Jānis Sekste Amatas novadā, Skujene pagasta Sērmūkšos, iekārtoja nacionālo partizānu apbedījuma piemiņas vietu. Tur izbūvēts arī bunkurs, lai parādītu, kādos apstākļos dzīvoja nacionālie partizāni. Visi šie cilvēki ir paveikuši nozīmīgu darbu vēstures sa-glabāšanā.
R.Graube Cēsīs ieradās dažas dienas pēc NBS komandiera amata nodošanas jaunajam bruņoto spēku vadītājam, kopā ar viņu ieradās arī G.A. Zeibots. Svinīgais pasākums notika Cēsu novada domē, tā ievadā M.Niklass atzina, ka cēsniekiem vienmēr bijusi laba sadarbība ar NBS komandieri R.Graubi, tāpēc viņam pienākas neliela piemiņas dāvana – rotkaļa Daumanta Kalniņa darinātais Nameja gredzens. To pasniedza novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, atzīstot, ka pašvaldībai bijusi viegla komunikācija ar komandieri, kurš vajadzības gadījumā nekad nav liedzis padomu.
Pēc gredzena saņemšanas R. Graube atzina, ka Cēsis ir pirmā pašvaldība, kuru viņš apmeklē jaunajā statusā – kā bijušais NBS komandieris: “Cēsis ir gaiša un vēsturiski nozīmīga pilsēta visas valsts kontekstā. To pirms šī pasākuma vēlreiz apliecināja M. Niklass, mums atgādinot, ka pirmā kauja Latvijas Brīvības cīņās notikusi tieši šajā pusē.”
G. A. Zeibots atzīmēja, ka vēstures atcerēšanās Cēsīs nav atsevišķas kampaņas, bet tas ir ikdienas darbs: “Zinām, ka Cēsu pulka karogs ir starp valsts vēstures simts lielākajām vērtībām un tā tradīcijas tiek turpinātas. Cēsis šogad gaida nozīmīgs notikums, 18.maijā te notiks Skolnieku rotas piemiņas karoga maiņas ceremonija, kuras laikā Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija to nodos glabāšanā Rūjienas vidusskolai.”
Runājot par 1919.gada Cēsu kaujām, to nozīmi, R. Graube akcentēja kādu īpašu aspektu: “Mūsos joprojām dominē viensētnieku domāšana, nenovērtējam to, ka esam kopā ar brāļu tautām. Cēsu kaujas dod uzskatāmu piemēru, kad bijām kopā ar igauņiem, bijām stipri. Savukārt neatkarību pazaudējām, kad bijām šķelti.”
Sarunas izvērtās par dažādiem vēstures notikumiem, īpaši skarot nacionālo partizānu cīņas pēc Otrā pasaules kara, kuru izgaismošanā aktīvi iesaistās A.Šults un J. Sekste, īpaši cenšoties šo vēsti nodot jaunajai paaudzei. A. Šults atzīmēja, ka nacionālos partizānus vadīja tikai viens mērķis – cīņa par Latvijas neatkarību: “Lai kā padomju laikos viņus mēģināja padarīt par kaut kādiem bandītiem, būtībā tā bija cīņa par neatkarību. Tā sauktais nezināmais karš.”
R. Graube piebilda, ka nacionālo partizānu cīņas ir viens no visaizmirstākajiem notikumiem Latvijas pēckara vēsturē: “Tur savijās nodevība, izmisums, varonība, bet pāri visam bija ilgas pēc brīvas Latvijas.”
Pēc pasākuma apbalvotie atzina, ka ir patīkami saņemt šādu atzinību no NBS komandiera. “Nav svarīga forma, kā tas tiek darīts, galvenais, ka mūsu ieguldījums nav aizmirsts. To darām ne jau materiālo ieguvumu dēļ. Mani šī vēstures tēma interesē, un redzu, ka tā gūst arvien lielāku popularitāti,” teica A.Šults.
J. Sekste piebilda, ka īpašs prieks redzēt, ka šo vēstures lappusi novērtē jaunieši: “Tieši viņiem ir svarīgi zināt un saprast tik maz zināmo mūsu tautas vēstures daļu.”
Komentāri