Valdības komiteja akceptējusi Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas nosaka vēl stingrākus smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskajās vietās. Ja esošā likuma redakcija paredz, ka smēķēt aizliegts darbavietās darba un koplietošanas telpās, kā arī publiskās ēkās, būvēs un telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, jaunajos grozījumos iecerēts svītrot normu, kas atļāva smēķēt īpaši tam paredzētās telpās. Ar šo ministrija vēlas pasargāt iestādēs un institūcijās strādājošos no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes.
Jaunie grozījumi paredz vēl vairāk paplašināt zonu, kurā smēķēt būs aizliegts. Ja tagad noteikts, ka to nedrīkst darīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, grozījumi paredz aizstāt vārdus “kāpņu telpās” ar vārdiem – “gaiteņos un citās koplietošanas telpās”. Turpmāk smēķētājiem būs jābūt piesardzīgākiem, arī izvēloties šai nodarbei vietu brīvā dabā, jo grozījumi paredz smēķēšanas ierobežojumus parkos, skvēros, peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli tam paredzētas. Smēķēt būs aizliegts bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, tas ir, vietās, kur cilvēki atpūšas. Paredzēts aizliegt smēķēšanu arī kafejnīcās, vasaras kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kā arī kazino un spēļu zālēs.
Noteikumi diezgan drakoniski, un vietu smēķēšanai atliek arvien mazāk. Ir tikai viens jautājums, kā tas tiks kontrolēts. Arī narkologs Valdis Kornets saskata problēmu tieši kontroles mehānismā: “Aizliegt jau var, un tas ir apsveicami, bet kurš to kontrolēs? Pretējā gadījumā ierobežojumu ieviešana būs samērā neefektīva.”
Likumā noteikts, ka smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontroli veic valsts policija un pašvaldības policija. Tiesa, ņemot vērā policistu skaitu un slodzi, maz ticams, ka viņiem atliks daudz laika smēķētāju ķeršanai. Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs atzīst, ka tādā gadījumā pašvaldības policistu skaitu vajadzētu vismaz trīskāršot. Viņš arī norādīja, ka nebūtu atbalstāma grozījumos paredzētā norma, ka katra pašvaldība varēs atsevišķi savā teritorijā aizliegt vai noteikt smēķēšanas ierobežojumus citās publiskās teritorijās, izdodot saistošos noteikumus.
“Tiem tomēr jābūt valstiski noteiktiem, jo saistošie noteikumi prasa kontroli, kas jāveic pašvaldības policijai, bet, kā jau minēju, viņu resursi ir nepietiekami. Atbalstu, ka ierobežo smēķēšanu telpās, bet neesmu īsti pārliecināts, vai nepieciešami tik stingri ierobežojumi brīvdabā,” norādīja J.Rozenbergs.
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka visā valsts teritorijā likumdošanā jānosaka vienoti ierobežojumi, lai aizliegumi neatšķirtos pēc konkrētām teritorijām
Ar likuma grozījumiem iecerēts papildus brīdinošajiem uzrakstiem par smēķēšanas kaitīgo ietekmi par obligātu noteikt arī krāsainu attēlu izvietošanu uz cigarešu paciņām, kas informētu par smēķēšanas sekām. Tādējādi ražotājiem nāksies pārstrādāt tabakas izstrādājumu marķējumu atbilstoši noteiktajām prasībām. Veselības ministrijas rīcībā pagaidām nav informācijas par izmaksām, kas tabakas industrijai varētu rasties, uz cigarešu iepakojumiem izvietojot krāsainos attēlus.
V.Kornets norāda, ka smēķēšanas aizliegumi un uzraksti, attēli uz cigarešu paciņām dod nelielu ieguldījumu kopējā pretsmēķēšanas kampaņā, un viņa praksē ļoti reti
esot gadījumi, kad cilvēks smēķēt atmetis šo iemeslu dēļ: “Protams, ieguvums ir arī tad, ja aizliegumu vai uzrakstu dēļ smēķēt atmet viens vai daži cilvēki. Daudz efektīvāka būtu cenas palielināšana. Ja cigarešu paciņa maksātu piecus latus, smēķētāju būtu daudz mazāk.”
Statistika par smēķēšanas kaitīgo ietekmi ir satraucoša, jo rāda, ka Latvijā vismaz 12 cilvēki dienā mirst no slimībām, kas saistītas ar tabakas lietošanu.
Komentāri