Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Pašiem savs kalns

Druva
00:00
05.02.2008
14

Atpūtas bāzes „Ezerrozes” saimnieki Daiga Dzalba un Guntars Sproģis saka – vispirms viņu īpašumā nonācis Andrēnkalns, tikai pēc tam domājuši, kur un kā dzīvos.

Daiga stāsta – kalns darboties sācis apmēram 2001. gadā, bet toreiz tas vairāk bijis pašu priekam. Patlaban kalnā izveidotas jau sešas slēpošanas trases, darbojas divi pacēlāji, sakārtota kalna apgaismošana diennakts tumšajā laikā.

„Pārsvarā uz Andrēnkalnu slēpot brauc vietējie. Viņiem tas ir tuvāk un izdevīgāk arī cenu ziņā. Gaidīti ir skolēni un jaunieši. Arī ģimenēm te sanāktu jauka aktīvi pavadīta brīvdiena kopā ar bērniem, lai gan, cik kuram šodien ir lieka naudiņa, lai to izmantotu šādiem priekiem,” domās dalās Daiga un piebilst, ka visu laiku tiek domāts, lai piedāvāto aktivitāšu kvalitāti uzlabotu.

„Pagājušajā gadā strādājām vien astoņas dienas. Mēs te esam tikai nedēļas nogalēs, un pagājušajā gadā tikai vienu mēnesi bija sniegs. Šogad slēpots vēl nav vispār. Ceram, ka ziema tomēr atnāks. Arī pašiem gribētos paslēpot,” saka Daiga un atklāj, ka šoziem vienu reizi slēpot bijuši uz Žagarkalnu.

„Vienu brīdi domājām par mākslīgā sniega pūšanu, izstrādājām pat projektu, bet nospriedām, ka tas izmaksās ļoti dārgi. Slēpotāju te nekad nav tik daudz, lai tas atmaksātos. Pie tam mums ir dienvidu nogāze. Pavasaros sniegs kūst ārkārtīgi strauji. Mēs ar savu apgrozījumu tik strauji netiekam līdzi citu kalnu īpašniekiem,” vērtē Guntars un stāsta, ka atpūtas bāzē „Ezerrozes” iespējams uz vietas iznomāt ragaviņas,pannas, slēpes un snovborda dēļus.

„Pagaidām noliktavā ir apmēram 25 pāri slēpju. Vairāk neesam iegādājušies, jo nav bijis tik liels slēpotāju skaits. Arī snovborda dēļi ir. Zābaki. Paši palīdzam arī kā instruktori, ja atbrauc kāds iesācējs. No Latgales atvedām arī guļbūves namiņu, kurš uzstādīts kalna pakājē. Slēpotāji tur var ieiet, pasildīties un uzvārīt siltu tēju,” stāsta Guntars un piebilst, ka ziemā uz blakus esošā ezera varot arī slidot. Ja būtu kārtīgas ziemas, tiktu domāts arī par kvalitatīva ledus uzliešanu.

„Aktīvās atpūtas piekritēju netrūkst. Gan ziemā, gan vasarā cilvēki meklē iespējas izrauties no ikdienas pienākumiem un atpūsties pie dabas. Arī paši esam aktīvās atpūtas piekritēji. Ziemā labprāt slēpojam, vasarā – braucam ar vēja dēļiem, peldam un darām visu ko citu,” stāsta Daiga un dalās domās, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku vēlas atpūsties citādi, ne tikai sēžot pie televizora.

„Sākumā arī mums bija tā, ka atbrauc jaunieši, sanes alkohola kastes un nebāž degunu laukā no pirtiņas. Tagad tomēr daudzi organizē sporta spēles, brauc draugu pulkā, skolēnu grupas bijušas. Cilvēki kļūst aktīvāki un prasa, ko te var darīt,” stāsta Daiga.

Guntars uzsver, ka drīzāk gribētu iekopt kādu skaistu parku, kur cilvēki varētu pabūt dabas tuvumā.

„Man šo vietu gribētos redzēt nevis pūļa piebāztu, bet kā klusu, skaistu stūrīti pie dabas. Lai te pulcētos nevis cilvēki, kuri atpūšas, lietojot alkoholu, bet veselīga dzīves veida piekritēji. Kas prot novērtēt dabas skaistumu, putnu dziesmas un svaigu gaisu,” saka Guntars un atklāj, ka nākotnē Andrēnkalnā, kas ir 249 metrus virs jūras līmeņa, domāts uzcelt skatu torni, lai dabas skaistums būtu pārredzams pēc iespējas tālāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
13

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
107

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
108

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
78

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
8
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi