Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Paši upmalā, bērni pasaulē

Druva
23:00
13.08.2007
4

Lielie tilti un kāda paštaisīta laipa savieno Braslas labā un kreisā krasta rozuliešus.

Lai tiktu līdz laipai, jāiziet pa iemītu taku pāri ne tikai pļavai, bet arī cauri mežiņam. Jānopēta tas, kas palicis pāri no vēl Ulmaņlaikā tik slavenās Bābelītes – kafejnīcas un iecienītās danču vietas. Jāpaiet garām dziļajam Braslas atvaram, kurā kādreiz kopā ielēkuši nepiepildītas mīlestības nogurdinātie, līdz pretējā kalnā ieraugāmi “Verģi”. Mājas, par kurām Dzidra Rutkovska mums sacīja: “Nav man mīļākas vietas plašajā pasaulē par “Verģiem” laipas galā.” Te tagad dzīvo trīs ģimenes, kuras izveidojušas ziedošu pagalmu, kādam vēl ir pa govij, kāds var lepoties ar bišu saimēm, bet Dzidra neslēpj, ka izaudzinājusi 12 bērnus.

“Septiņus pašas bērnus un piecus mazbērnus, jo daudzi no maniem lielajiem jau ilgus gadus dzīvo un strādā Anglijā. Nu jau pa 15, pa 12 gadiem kā prom. Kāpēc? Nu, ko viņi te darīs? Lūk, tāpēc es saku, ka kolhozu laikos te bija labāk. Visi kopā strādājām, dzīvojām. Pati pa to laipu, kuru pamanījāt, visu mūžu uz fermu nostaigāju. Un bērni strādāja lauku darbus, ar prieku sēja, ravēja, novāca. Ko tagad? Lai dzīvo Anglijā un atbrauc ciemos,” tā Dzidra, samīļodama suņus, kaķus un rādīdama, ka pašas dārzā, vecas ozolu alejas malā, ganās gotiņa, kura tagad grūsna, bet iepretim ar asti dundurus dzenā zirgs Mundra. Nopriecājāmies, ka divās vecās lauku mājās vēl vieta un maize dota arī zirdziņiem.

“Esmu lepna, ka varu iejūgt un aizbraukt uz veikalu. Tad sapērkos visai nedēļai kaut ko no gaļas, kādu desiņu, maizīti. Un svētdienās braucam uz kapiem. Piešķinu vāģus pilnus ar puķēm un braucu, jo man tad ir tāds miers uz visu nākamo nedēļu, kad pie vīra kapiņos pabūts. Nesen jau tikai apglabājām,” Dzidrai aizlūza balss, bet viņa turpināja: “Man pašai liekas, ka braukšana ar zirgu ir tik ērta un laba, bet mazbērni tam piekrīt tikai līdz centram. Tad izlec no ratiem ārā un līdz Pārupes kapiem ar kājām. Redz, kauns, ka mēs ar zirgu, bet citiem tik lepnas mašīnas.”

Brasla augustā savā plūdumā tik mierīga, bet cilvēku dzīve ļoti strauji mainījusies… “Te pie Braslas pagājusi visa mana jaunība. Gar Bābelīti, kad pavisam maza biju, tad gājām, pētījām, kas no svešajiem atbraukuši! Un Brasla bija pilna ar vēžiem! Ar plikām rokām varējām tepat pie laipas ķert. Bija jau arī slikti cilvēki, kuri lika anīsu, vēži nāk uz to smaku. Tagad vairs neviena nav. Nav jums, ko parādīt,” tā Dzidra, pat mazliet šķendējoties, ka mums atkal jāatgriežas pilsētā.

“Man tur par grūtu pat īsu laiku! Pie dakteriem jau kādreiz uz Cēsīm esmu braukusi, bet, cik vien ātri iespējams, prasos uz mājām. Man te ir tik labi, cik labi vien var būt. Visu vasaru staigāju apkārt basām kājām. Un, cik viegla ikdiena – aukstais, siltais ūdens. Veļasmašīna. Dēliņš tagad arī māju pārtaisa, logus maina, apšuj. Nekas neaizies postā, ” nosaka Dzidra, mudinot mūs no dārza stūra paraudzīties uz viņas paradīzes stūrīti zem šīs saules. Pļava, sienāži, Brasla un laipa, kuru arī paši taisījuši. Tagad tā ir jau arī kā sīks atmiņu tiltiņš laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi