Autobraucējus, kuri no Vidzemes šosejas uz Gulbeni devās no
Smiltenes pagrieziena, pārsteidza skats uz ceļa. Automašīnas bija izveidojušas rindu, lai uzmanīgi apbrauktu alni, kurš dienas laikā, neskatoties uz visai intensīvo satiksmi, bija nometies uz ceļiem un laizīja uz asfalta izkaisīto sāli.
„Sākumā domāju, ka skaistais, pūkainais, apmēram gadu vecais dzīvnieks ir slims, ja reiz iznācis uz ceļa un nokņupis uz ceļiem,” pastāstīja cēsniece Lelde Keiša. „Taču, redzēdams, ka mašīnas stājas, cilvēki vēro un fotogrāfē, alnis tomēr piecēlās un pārlēca pāri grāvim. Tālāk tomēr nedevās, palika tuvu pie šosejai, acīmredzot gaidīdams, lai izklīstam. Pēc tam viņš varētu atgriezties pie sāls laizīšanas.”
Kas liek dzīvniekam pārvarēt nāves bailes un meža vietā izvēlēties automašīnām domāto ceļu, par to stāsta Valsts Meža dienesta Ziemeļvidzemes medību daļas vadītājs Jānis Ročāns: „Laika apstākli zvēriem mežā pašlaik
ir ļoti smagi, jo sniega daudz. Meža dzīvnieku organismā nepilnīgās barības dēļ daudz kā sāk trūkt, arī sāls. Mednieki to zina un cenšas pie barotavām izlikt sāli, bet acīmredzot tajā apvidū alnis meklēto
nav atradis. Biezais sniegs rada lielas grūtības pārvietoties arī tādam lielam dzīvniekam kā alnim. Pašlaik ceļus kaisa
ar sāls maisījumu un, ja vien nav tiešs apdraudējums, dzīvnieks pārcieš bailes un nāk uz ceļa laizīt sāli. Autobraucējiem jārēķinās, ka meža dzīvniekus tie sastaps arvien biežāk.”
Mairita Kaņepe
