Pirmās sarunas nav iedvesmojošas – tā var teikt par vakaru, uz kuru Cēsu Kultūras un Tūrisma centra darbinieki bija aicinājuši pilsētniekus. Dzirdēt interesantus priekšlikumus, kā Latvijas simtgadi pilsētnieki gribētu svinēt Cēsīs, neizdevās.
Profesionālā kultūras darbā strādājošie cerēja iegūt jaunas idejas no pašiem cēsniekiem, īpaši notikumiem, kas pilsētā veidoti no 2017. līdz 2019. gadam. Kultūras darbinieki gan aicina ievērot vairākus kritērijus, tajā skaitā idejas unikalitāti, lai gūtu Latvijas simtgadei vien raksturīgu pieredzi, vēlams tādu, kas rada paliekošu vērtību. Bija gaidītas idejas jaunu tradīciju veidošanai, tādu, kas veicinātu “valstiski spēcīgu un latvisku simbolu veidošanos”.
Starp dažiem priekšlikumiem, ko varēja dzirdēt, jaunums bija amatierkolektīva, pūtēju orķestra “Cēsis” ideja. Māris Buholcs un Lāsma Dene iepazīstināja ar orķestra ieceri Baltijas valstu simtgades, kas iekrīt vienā gadā, svinēt nākamgad Cēsīs jau februārī, uzaicinot Igaunijas un Lietuvas pūtēju orķestrus. Muzikālie cēsnieki iecerējuši, ka svinīgā, mākslinieciskā un reizē priecīgā gaisotnē tieši Cēsīs varētu iesākties brāļu tautu valstiskuma simtgades atzīmēšana. Pūtēju orķestris jau pie ieceres izdošanās strādājis un domā, ka tā Cēsīs uzrunās plašu iedzīvotāju loku, arī jauniešus. Ar orķestriem jau nodibināti sakari: igauņu pusē – Vīlandē un Tartu, lietuviešu pusē – Ahimā. Tur visur Cēsu orķestrantus pazīst. Kāpēc lai kaimiņu tautu pūtēju orķestru dalībnieki neatsauktos aicinājumam satikties vienā no vecākajām pilsētām Latvijā un Baltijā?
Tovakar sarunu rīkotājiem par Latvijas simtgadi Cēsīs šī iniciatīva gan nebija jaunums. Pūtēju orķestris “Cēsis” ar iecerēm, sabiedriskajām aktivitātēm ne vienu reizi vien pieprasījis no pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” līdzdalību muzikālo cēsnieku ideju īstenošanai.
Sarunu vakarā vēl bija pārstāvētas divas biedrības – Cēsu Politiski represēto biedrība un kultūras biedrība “Harmonija”. Pastāstot par nozīmīgākajām iecerēm, kas šobrīd ir biedrību dienas kārtībā, pārstāvji minēja, ka tas varētu būt viņu kā cēsnieku veltījums Latvijai tās simtgadē. Politiski represēto biedrības vadītājs Pēteris Ozols piedāvāja noskatīties organizācijas sagatavoto filmiņu par to, kāda Cēsīs, Pils ielā, kādreizējā ieslodzījuma vietā varētu tapt ekspozīcija, stāstot par padomju un vācu varas represijām pret Cēsu rajona iedzīvotājiem laikā no 1940. līdz 1957. gadam. “Šis darbs būs mūsu dāvana Latvijai simtgadē,” sacīja P. Ozols. “Harmonijas” vadītāja Astrīda Kamša, runājot par kultūras biedrības iecerēm, iesākto izdevējdarbību, pastāstīja par nodomu laist klajā nākamo grāmatu, veltītu Cēsīm un Latvijai.
Savukārt māksliniekam Matiasam Jansonam un mūziķim Aivaram Lapšānam bija jauni priekšlikumi. Viņi uzdeva darbu Cēsu Kultūras un Tūrisma centram. Sagaidot Latvijas simtgadi, viens vēlējās, lai tiktu izdots prestižs albums ar Cēsu tēlnieku – Jansonu dzimtas – māksliniecisko devumu Latvijai simts gados, otrs vēlējās, lai taptu izstāde, kas apmeklētājiem atsauktu atmiņā 80. gadu beigas un tos mūziķus, kas piedalījās folkfestivālā.
Ar Kultūras ministrijas ziņu ir jau sagatavota Latvijas simtgades svētku provizoriskā programma no 2017.līdz 2021.gadam. Latvijas kontekstā Cēsis ar dažādiem sarīkojumiem iecerēts izcelt kā nacionālā karoga dzimteni, kā nozīmīgas uzvaras gūšanas vietu Brīvības karā 1919. gadā Cēsu kaujās. Cēsu vārds simtgadē skanēs arī kā Latvijas mākslas un mūzikas jaunrades iepazīšanas vieta.
Cerībā, ka līdzdalību ar idejām un darbiem jau šogad izrādīs arvien vairāk cilvēku, Ilona Asare norādīja, ka internetā apskatāms valsts mēroga un Cēsu mēroga notikumu plāns. To noteikti papildinās, tajā skaitā idejas no tautas. Kultūras un tūrisma centrā nu gaida priekšlikumus, ko Latvijas simtgadē vēl būtu svarīgi īstenot Cēsīs, piemēram, pašiem cēsniekiem. Ar tādu aicinājumu beidzās pirmais sarunu vakars.
Komentāri