Cēsīs pieredzes apmaiņā bija atbraukuši Rīgas rajona kultūras iestāžu 24 darbinieki.
“Kultūras darbiniekus visā Latvijā satrauc neziņa, kā strādāsim pēc administratīvi teritoriālās reformas. Tagad to varam vien prognozēt, un tas arī jādara, lai meklētu labāko risinājumu, nebūtu pārrāvuma amatiermākslas kustībā, kultūras dzīves norisēs. Par to arī runājām ar kaimiņrajona kolēģiem,” “Druvai” pastāstīja valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Viņai piekrita arī Katlakalna tautas nama direktore Aija Vitmane. “Mēs dzīvojam absolūtā neziņā par nākotni, būtu vismaz kāds mēģinājis izskaidrot, kāpēc novadu reforma vajadzīga, kas notiks ar tautas namiem, amatiermākslas kolektīviem,” atzina Aija Vitmane un piebilda, ka iepazīstot, kā strādā kolēģi, vienmēr var gūt jaunas idejas un arī kontakti nākotnē var noderēt.
Kolēģi runāja arī par nenovērtēto koru, deju kolektīvu un teātru režisoru, kā arī dažādu pulciņu vadītāju darbu, kuri par radošo veikumu mēnesī saņem vien pārdesmit latus, par pašvaldību izpratni un nevēlēšanos saprast amatiermākslas būtību un sūtību.
Rīgas rajona kultūras darbinieki apskatīja Cēsu kultūras centru, sv. Jāņa baznīcu, pastaigājās pa Cēsīm, kā arī apmeklēja Priekuļu kultūras namu. “Prieks, ka kāds kultūras nams atdzimis. Tas ir silts, gaumīgs,” tā priekuliešu kultūras pili vērtēja kultūras darbinieki no Rīgas rajona. Viņi vēl apmeklēja Līgatni.
Komentāri