Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pārkāpēji brauc rindā

Sarmīte Feldmane
17:07
27.09.2020
22
Policisti 1 1

Vēl šodien Eiropas Savienības dalībvalstīs norisinās Eiropas ceļu policijas tīkla (ROADPOL) organizētā akcija “ROADPOL Drošības dienas”. To mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.

Biežāk nekā dažkārt ikdienā uz ceļiem nedēļas garumā patrulēja policija. Piektdienas pievakarē “Druva” kopā ar Valsts policijas Kārtības policijas biroja Patruļ­policijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas inspektoru Rimantu Bluķi un Valsts policijas Cēsu iecirkņa Kārtības policijas inspektori Lindu Jakoveli četras stundas brauca un vēroja, kā šoferi ievēro ceļu satiksmes noteikumus.

“Agresīva braukšana, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā un, protams, drošības jostu iz­man­tošana, runāšana pa telefonu,” R.Bluķis pastāsta, kam tiks pievērsta īpaša uzmanība.
Pulkstenis drīz būs seši vakarā. Izbraucot no Cēsīm uz Priekuļu pusi, mašīnu rinda pamet pilsētu. Arī pa Vidzemes šoseju pie Bērz­kroga daudzi steidzas mājās.

Ir, kur ieskrieties.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Pirms Raunas pagrieziena šoseja taisna, labi pārredzama un var ieskrieties. Policijas mašīnā iedegas speciālā gaisma – pārsniegts ātrums. 1962.gadā dzimis vīrietis, kā pats stāstīja, pie stūres aizdomājies, un auto brauca ar ātrumu 118 km/h. Tikko noformēts pārkāpuma protokols, atkal ātrais braucējs – ar 112 kilometriem stundā steidzas kāds 1995.gadā dzimis vīrietis.

Katra pārkāpuma protokola aizpildīšana prasa vismaz 15 minūtes. Strādājot divatā, katrs labi zina, kas darāms.
“Agrāk pārkāpumu protokolu noformēja papīra formātā, tagad elektroniski. Aizpildām protokolu, un autovadītājam to nosūta uz e-pastu. E-pasta adresi pārkāpējs uzraksta pats, lai nerastos pārpratumi. Ja pārkāpējs neizmanto e-pastu, protokolu rakstām papīra formātā. Izsniedzam uzreiz, varam sūtīt arī pa pastu,” pastāsta R.Bluķis, bet L.Jakovele uzsver, ka svarīgi ir braucējus uz ceļa neaizkavēt. Katrs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējs saņem pārkāpuma aprakstu, kurā minēts arī konts, kurā jāieskaita soda nauda.

Policijas mašīna nepagūst nobraukt dažus kilometrus, kad atkal kāds pārāk steidzas. 1995.gadā dzimusi sieviete brauc ar ātrumu 112 kilometru stundā. “Kādu laiku, vismaz manās dežūrās, gadījās, ka tieši sievietes bija tās, kuras neievēroja braukšanas ātrumu,” pastāsta L.Jakovele. Izrā­dās, šī braucēja šogad par ātruma pārsniegšanu jau apturēta divas reizes un saņēmusi divus brīdinājumus. Tagad 20 eiro sods.

Dažs šoferis, braucot garām policijas mašīnai, kurai iedegtas bāk­ugunis, nesamulst un ātrumu nesamazina, kaut redzams, ka viņš to pārsniedz.

“Šoferi kolēģiem pamirkšķina, ka policija, bet to jau grūti saprast. Daudzi steidz pārbaudīt, vai ieslēgtas gaismas, cits nodomā, ka pretī braucējs trāpījis bedrē. Ir tādi, kuri, braucot garām policijas mašīnai, redzot, ka esam aizņemti, piedod gāzi. Gadās jau, ka turpat netālu dežurē otra ekipāža,” novērojumos dalās L.Jako­vele.

Un atkal ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējs. Šoreiz 1970.gadā dzimis vīrietis brauc ar 114 kilometriem stundā. “Ja noņem trīs procentu kļūdu, šoreiz brīdinājums,” secina L. Jakovela.
Pie Veselavas skolas, ieraugot policijas mašīnu, ceļmalā piestāj buss un šoferis sāk kaut ko meklēt mašīnā. Policisti piestāj, vai nav kādas problēmas. “Es vecs šoferis, kur nu vairs pārkāpt noteikumus,” nosaka šoferis Sergejs.

Valsts policijas Kārtības policijas biroja Patruļ­policijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas inspektors Rimants Bluķis.

FOTO: Sarmīte Feldmane

Nogriežamies uz Vecpiebalgas pusi. Pie “Rabāku” pieturas nākas uzturēties ilgāk. 1985.gadā dzimis vīrietis traucas ar 117 kilometriem stundā. Mašīnā mazi bērni. Gribot līdz tumsai paspēt līdz Rīgai. Maijā šoferim iepriekšējais ātruma pārkāpums.

Tad garām paskrien kāds ar ātrumu 120 kilometri stundā. Esot veicis apdzīšanu mašīnai, kas brauca ar 90 kilometriem stundā. Šoferim jau ir četri ātruma pārkāpumi gada laikā, sods 40 eiro.
Kāds steidzīgais atkal pārsniedzis ātrumu, ekipāža uz ceļa apgriežas un seko, lūdz apstāties. R.Bluķis sasveicinās, paskaidro, kāpēc braucējs apturēts, palūdz mašīnas un personu apliecinošus dokumentus. Tad dati tiek salīdzināti datu bāzē. Autova­dītāja apliecība var nebūt līdzi, bet personu apliecinošam dokumentam- pasei vai ID kartei – jābūt obligāti.

“Tādu dežūru neatceros. Varētu jau tikai stāvēt uz Vidzemes vai Vecpiebalgas šosejas. Neesi pabeidzis rakstīt protokolu vienam, kad jau var apturēt nākamo,” vērtē R.Bluķis.
Braucam uz Taureni. Pie­braucot pie veikala, redzams, ka šoferi kļūst tramīgi un nesteidzīgi. “Netrafarēto policijas mašīnu jau pazīst ne tikai šoferi, arī bērni. Sākumā bija pārsteigums – vai tiešām policija, tagad sen vairs ne,” pastāsta L.Jakovele.

Dodamies uz Dzērbeni. Centrā kluss, ne cilvēku, ne mašīnu, kaut vēl nav deviņi vakarā. Veikals slēgts, bet piebrauc traktors. Policisti vēro, kā tas apgriežas un brauc prom, tad traktoristu aptur. “Viss kārtībā!” secina R.Bluķis.

Tiekam uz Vecpiebalgas šosejas. Aiz dzelzceļa tilta no Cēsu puses kāds 1959.gadā dzimis šoferis traucas ar ātrumu 126 kilometri stundā. Viņam autovadītāja apliecība izdota Moldovā, ir moldāvu valodā, braucējs skaidri runā latviski un pauž neizpratni, vai tiešām braucis tik ātri. Sods – 80 eiro – esot par lielu. Viņam parāda video ierakstu, kurā redzams, ar kādu ātrumu braukusi policijas mašīna, ar kādu pārkāpējs. “Ir vainu pastiprinoši apstākļi. Iepriekšējā reizē samaksājis 40 eiro sodu,” uzsver R.Bluķis.

Pie pagrieziena uz Skujeni pa šoseju ar ātrumu 130 kilometri stundā aiztraucas 1970.gadā dzimis vīrietis. Pirms tam viņam pārkāpumi nav bijuši. L.Jakovela atklāj, ka viņas piecu gadu pieredzē ātrākais braucējs pārvietojies ar 180 km/h, bet R.Bluķis uz ceļa apturējis šoferi, kurš steidzies ar 212 km/h. 17 darba gados tas ir lielākais ātrums, ko viņš fiksējis uz ceļa. Tas bija uz Valmieras – Valkas šosejas. “Ir tumšais laiks. Braukt neapdomīgi ir īpaši bīstami. Laikapstākļi var būt mainīgi. Arī ar meža dzīvniekiem jārēķinās,” atgādina R.Bluķis un pastāsta, ka nedēļā policijā nonāk vismaz pieci ziņojumi par negadījumiem ar meža dzīvniekiem.

Pirms Priekuļiem pa ceļu lēni brauc motociklists ar pasažieri. Tas piesaista policistu uzmanību. “Viss kārtībā!” secina R.Bluķis.

Jau gandrīz desmit vakarā, uz Līvu pusi no Cēsīm strauji tuvojas mašīnas ugunis. 1985.gadā dzimis vīrietis lido ar ātrumu 189 km/h. “Liegums sešus mēnešus piedalīties ceļu satiksmē un 400 eiro naudas sods,” lietišķi saka R.Bluķis, jo ko gan var piebilst par tādu šoferi.

Četrās stundās, nobraucot vien 140 kilometrus, ekipāža L.Jako­vele un R. Bluķis ir noformējuši 14 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu protokolus.
“Nav labi. Situācija ar avārijām Latvijā ir ļoti bēdīga. Pārsniegtais braukšanas ātrums rada bīstamas situācijas. Ir daudz izsaukumu, un prevencijai laika maz. Vismaz šoreiz nebija neviena braucēja reibumā,” stāsta R.Bluķis.

Policisti atzīst, ka efektīvāks diemžēl ir naudas sods. “Daudzi rakstiski saņemtu brīdinājumu neuztver kā sodu. Braukt par 20 km/h ātrāk, nekā atļauts, tas jau nav nekas. Tikai brīdinājums. Ja atļautais ātrums 90 km/h, braukšu vismaz uz 110 km/h, ja 50, braukšu ar 65 km/h. Citās valstīs pietiek noteikto ātrumu pārsniegt pat mazāk par 10 km/h un sods jau ir ne daži desmiti eiro, bet krietni vairāk,” teic L.Jakovela.

R.Bluķis atgādina, ka tāpat ir šoferi, kuri runāšanu pa telefonu neuzskata par nopietnu pārkāpumu. “Ja nav videoieraksta, nav pierādījuma. Bet video ir tikai papildu pierādījums. Bīstamas situ­ācijas rada pārgalvīgas apdzīšanas. Kaut skaidri redzama nepārtrauktā līnija, tomēr apdzen. Par to sods uzreiz ir 55 eiro,” pastāsta R.Bluķis, piebilstot, ka diemžēl šoferi aizvien nesaprot, ka paši ir atbildīgi par savu rīcību. “Kādam atņem tiesības, ne jau pats pārkāpis noteikumus, apdraudējis citus uz ceļa, bet vainīgi policisti, kuri tās atņēma. Tāda domāšana,” viedokli pauž R.Bluķis.
Piektdienas vakars ceļu satiksmē ir intensīvs. R.Bluķis atzīst, ka ne tikai nedēļu nogalēs ir vairāk braucēju. Arī algu dienās un tad, kad skaists laiks.

Svētdien no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā Valsts policijas Cēsu iecirknī dežurēja divas ekipāžas. Sastādīti 55 pārkāpumu protokoli. Šoferiem visi iespējamie pārkāpumi, arī braukšana reibumā.
“Neatkarīgi no tā, vai uz ceļa daudz vai maz mašīnu, noteikumi jāievēro visiem. Arī tiem, kuri steidzas vai aizdomājas pie stūres,” atgādina R.Bluķis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi