Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pārgaujā grib Pārgaujas novadu

Druva
23:00
30.08.2007
6

Raiskums, Stalbe un Straupe jau izsenis mūspusē tiek dēvēts par Pārgauju. Administratīvajā reformā ar šiem trim pagastiem izspēlēti visdažādākie varianti – gan bijuši visi kopā, gan Raiskums piezīmēts Cēsīm un kaimiņi abi kopā, gan abi pie Limbažu rajona. Pēdējā variantā visi trīs ieplānoti kā Cēsu novada sastāvdaļa.

Lai nebūtu tā, ka

katrs pašvaldības vadītājs ir vienīgais, kurš deputātus informē par reformas gaitas pēdējiem variantiem, Stalbē kopā sanāca

Pārgaujas pagastu deputāti.

Straupieši ar stalbēniešiem jau agrāk tikušies divas reizes. Sarunas līdz konkrētībai līdz šim tā īsti nemaz nenonākušas. “Nedrīkstam nolaist rokas. Visi trīs esam līdzīgi. Vajadzētu turēties kopā. Ir vērts pacīnīties. Kā liecina viss pēdējā laikā dzirdētais – Stalbe un Straupe divatā nepaliks, arī Raiskums ne. Ja mēs ietu kopā, būtu cerība izveidot Pārgaujas novadu,” domās dalījās Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš.

Raiskumieši gluži tāpat kā daudzas citas pašvaldības visu laiku uzturējuši vēlmi palikt patstāvīgiem. Bet, ja nu nekādi nevar neapvienoties, tad varētu pievienoties Cēsīm – tāda bijusi piebilde.

“No mums gaida lēmumu par apvienošanos. Bet tiklīdz mēs pieņemam lēmumu, ar mums ir cauri. Atpakaļceļa nav. Nevar vienubrīd pieņemt lēmumu par apvienošanos, drīz pēc tam par patstāvību. Augšām galvenais, lai būtu pēc iespējas mazāk novadu,” pārliecināts Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents. Arī viņš piekrīt, ka šobrīd no Raiskuma atkarīga Pārgaujas nākotne.

To, ka visi trīs pagasti varētu iekļauties Cēsu novadā, apšaubīja visi. Protams, šādu iespēju neizslēdza. Bet tikai ar piebildi: “Ne tajā garajā desā.” Daudzu pārgaujiešu domas izteica Straupes pagasta deputāts Jānis Tučs: “Kur ir Cēsis, Straupe un kur Zaube? Tik liels novads, tas nav nopietni. Man ir priekšstats par rajonu. Šī karte ir absurds. Vai tādu var uzzīmēt gudrs cilvēks?” Arī Raiskums pievienotos Cēsīm, ja novadu veidotu tikai piepilsētas pagasti. Bet par cerību pagastam palikt patstāvīgam kāds deputāts pateica zīmīgus vārdus: “Priekšsēdētājam jābūt vismaz Kalvīša brālēnam, tad var cerēt.”

Bet vēlmes ir vēlmes, un deputāti taču bija kopā nākuši, lai vismaz par kaut ko vienotos. Kaut gan aizvien bieži izskanēja jautājums, kam šī reforma vajadzīga. Sekoja arī atbilde. Politiķiem, lai iegūtu un dalītu varu. Ne jau laukos, bet galvaspilsētā.

“Visas trīs pašvaldības zina, kas ir nomale. Raiskumā – Lenči, Kūdums, Straupē – Mazstraupe, Lielstraupe, Stalbē – Daibe, būs Rozula, jo pastu likvidēs. Pārgauja Cēsīm būs guļamvagons. Žēl, ka agrākos gados mums neizdevās vienoties, ka neuzsākām apvienošanos, ka nemākam to izdarīt. Redzot, kā notiek reforma, nu vairs nebrīnos, kā 40. gados kaimiņš kaimiņu uz Sibīriju aizsūtīja.

Mēs Pārgaujā pat vienus sporta svētkus nemācējām sarīkot. Jāmācās darīt kopā, lai būtu Pārgauja,” savu viedokli pauda Straupes deputāts Māris Šķesters. Raiskuma pagasta deputāte Inga Vilde uzsvēra, ka Pārgaujai ir visas iespējas attīstīties. “Mēs paši spējam un gribam saimniekot. Vai nu paši, vai Pārgaujā,” viņa uzsvēra, bet Straupes pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš atgādināja, ka kartē iezīmēti

vairāki novadi, kuros iedzīvotāju ir mazāk nekā Pārgaujā.

“Ja reforma būtu tik loģiska un saprotama katram, tad diezin vai tajā būtu prasība, ka katrai pašvaldībai

jāpieņem lēmums par brīvprātīgu pievienošanos Ja reforma neizdosies, vainīgas būs pašvaldības. Ja izdosies, varēs slavēt ministrijas un partiju tālredzību. Jautājumu vairāk nekā atbilžu,” atzina Imants Kalniņš.

To, ka Raiskuma vieta ir Pārgaujā, pārliecinoši apstiprināja arī Raiskuma pagasta deputāti. “Kopā ar Cēsīm garajā desā mums nav ko darīt. Katrai pašvaldībai ir savas ambīcijas, un tas ir normāli, bet pret nākotni jāizturas ļoti nopietni,” sacīja Raiskuma deputāts Monvīds Krastiņš, bet kolēģis no Stalbes Jānis Lauga piebilda, ka “ja paši nebūsim gana gudri, mūs pa partijas līnijām vai kā citādāk, bet visus piemetīs pie Cēsīm” .

Pēc diskusijām Pārgaujas pagastu vadītāji ar kopīgu viedokli – veidot Pārgaujas novadu – vakar devās uz sarunu pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga.

“Ministrs mūs uzklausīja ar sapratni un solīja nopietni padomāt par šāda novada izveidošanas lietderību,” “Druvai” telefonsarunā sacīja Straupes pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš.

Nākamotrdien visi trīs Pārgaujas pagastu vadītāji piedalīsies Ministru kabineta sēdē, kurā tiks lemts par novadiem. Vai būs Pārgaujas novads, tad arī uzzināsim. Deputātu tikšanās reizē Raiskuma deputāts Monvīds Krastiņš izteicās, ka pēdējā zīmētā karte vēl var mainīties. Tobrīd stalbēnietis Jānis Lauga piebilda: “Protams, jo iezīmēs Pārgaujas novadu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi