Gaujā noslēgusies licencētās makšķerēšanas sezona, pārdoto licenču skaits liecina, ka arvien vairāk makšķernieku izvēlas iespēju legāli tikt pie laša vai taimiņa.
Licencētā makšķerēšanas sezona Gaujā ilgst no 1.janvāra līdz 30.aprīlim, dati par to vēl nav pilnībā apkopoti, bet jau tagad var teikt, ka pārdoto licenču skaits, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, palielinājies par apmēram 50 procentiem. Ja pērn tika pārdotas 2600 licences, šogad to skaits jau sasniedzis apmēram 3500. Tie gan ir tikai 60 procenti no tām 6240 licencēm gadā, ko Gaujā biedrībai “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ļauts realizēt.
Jau rakstīts, ka Gaujā licencētā makšķerēšana pirmo reizi tika ieviesta pērn. To nodrošina “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. Organizācijas vadītājs Ainārs Šteins norāda, ka lašveidīgo zivju makšķerēšana Latvijā kļūst par jaunu kulta nodarbi: “Salacā un Ventā licencētā makšķerēšana jau bija, bet līdz ar šīs iespējas atvēršanu Gaujā tā ieguva jaunu pavērsienu. Gatavojoties pētījām Lietuvas veiksmīgo pieredzi, bija skaidrs, ja visu izdarīsim pareizi, arī Latvijā šī iespēja kļūs par makšķernieku kultu, un šis gads rāda, ka uz to ejam.”
Atskatoties uz sezonu, biedrības vadītājs norāda, ka ļoti labs bijis janvāris. Ne tikai tāpēc, ka sākās jaunā sezona, bet arī tāpēc, ka laika apstākļi bija labvēlīgi un gandrīz visu mēnesi Gaujā varēja makšķerēt. Februāris un marts atšķirībā no iepriekšējā gada bija tukšie mēneši, jo uznāca liels sals, daudzviet Gauja aizsala, līdz ar to strauji mazinājās makšķernieku aktivitāte.
“Labs bija arī noslēgums, un te savu pienesumu deva vēlais pavasaris,” saka biedrības vadītājs. “Aprīlī, īpaši mēneša otrajā pusē, upē bija ļoti daudz zivju. Nārstojušie laši devās atpakaļ uz jūru, bet no tās upē ienāca tā sauktie svaigie taimiņi, un ir informācija, ka tie uznākuši līdz pat Cēsīm. Katrā ziņā pie Līgatnes, Siguldas, Murjāņiem zivju upē bija daudz, gandrīz katrs, kurš gribēja, varēja tikt pie loma. Pārdoto licenču skaits jūtami palielinājās.”
Makšķernieku iesniegtās atskaites rādot, ka šogad lomos bijis daudz vairāk lielo zivju. Daudz ir iznārstojušo lašu, kuru svars pieci līdz deviņi kilogrami, bijis arī septiņus kilogramus smags taimiņš. Makšķernieki par savām veiksmēm labprāt dalās sociālajos tīklos, kas kalpo par vilinājumu citiem.
“Līdz martam katrs septītais licences pircējs kaut ko noķēra un uzrādīja atskaitē. Diemžēl ar atskaitēm joprojām ir problēmas, daļa makšķernieku tās neiesūta. Te jāmin, ka, to neizdarot, makšķerniekam tiek liegts turpmākos divus gadus iegādāties licenci. Tas citus mudinājis būt centīgākiem, nu ja atskaišu iesniegšana krietni uzlabojusies. Protams, jautājums, cik godprātīgi tās aizpilda. Esmu saskāries ar gadījumiem, kad zivis tiek noķertas, bet pārskatā to neparāda. Kad jautāju, kāpēc tā, man atbild, ka zivs pēc noķeršanas atlaista, bijis slinkums to ierakstīt. Bet arī tas ir nozīmīgi, jo atskaites ir būtiskas, lai zinātnieki varētu analizēt, kas ūdenstilpē notiek. Ja apkopotie dati rādīs, ka noķerts maz zivju, zinātnieki var sākt domāt, vai vispār ļaut lašveidīgo makšķerēšanu Gaujā,” norāda A. Šteins.
Palielinoties pārdoto licenču skaitam, vairojas biedrības rīcībā esošo resursu apjoms dažādu projektu realizēšanai. Vienas licences cena desmit eiro. Likums nosaka, ka 20 procentu no ieņēmumiem jāpārskaita Zivju fondam, kas līdzekļus atdod nozarei, izsludinot projektu konkursus. Pārējie 80 procenti paliek biedrības pārvaldībā, un visi līdzekļi tiks ieguldīti zivju resursu atjaunošanai un uzraudzībai.
Biedrības vadītājs norāda, ka šogad plānots turpināt nārsta vietu tīrīšanu Gaujas augštecē, Sikšņu krācēs, jo pēdējos gados zivju mazuļi galvenokārt izlaisti upes augštecē. Tiks sakoptas un tīrītas nārsta vietas Braslā. Sāksies darbs pie zinātniskajiem projektiem, paredzēts veikt Lorupes zinātnisko izpēti, kas būs kā dokuments turpmākajām darbībām, arī kā pamats nākamgad plānotajai Amatas izpētei, kartēšanai.
Šajā gadā biedrība zivju resursus tiešā veidā upēs nepavairos, jo audzētavās trūkst zivju mazuļu. To pietiek, lai realizētu tikai valsts programmas. Izrādās, audzētavām jau vairākus gadus esot problēmas ar vaislinieku nozveju, tāpēc trūkst ikru mazuļu audzēšanai. Audzētavās domājot, kā situāciju risināt, lai turpmāk varētu izaudzēt vairāk mazuļu, jo pieprasījums ir. Gan jāpiebilst, ka arī valsts programmas paredz zivju resursu papildināšanu Gaujas baseinā.
Par licencētās makšķerēšanas pienesumu jautāju Mednieku makšķernieku kluba “Zaube” Makšķernieku sekcijas vadītājam Druvim Legzdiņam, jo klubs piedāvā licencēto makšķerēšanu Augšezerā, kas ir blakus Zaubes centram. D. Legzdiņš norāda, ka piedāvājums ir pārāk mazs, lai runātu par ekonomisko pienesumu: “Makšķernieku skaits, kas to izvēlas, nav liels, lai par ieņēmumiem kaut ko paveiktu. Piemēram, lai pavairotu zivju krājumus, tāpat jāmeklē sponsori. Lai licencētā makšķerēšana dotu jūtamu pienesumu, panākums slēpjas ūdenskrātuves lielumā un zivju daudzveidībā. Augšezers ir tikai deviņu hektāru platībā, no tiem brīvi makšķerējami kādi pieci, un tas ir maz. Protams, Gaujas piedāvājums ir liels, var pārdot daudz licenču, makšķernieku interese liela, tad arī ir ieguvums.”
“Zaubes” kluba vīri uz Gauju pēc lašiem gan nebraucot, viņi esot rūdīti karpu ķērāji, kuri veiksmīgi startē Latvijas un starptautiskās sacensībās.
Komentāri