Tuvākajos mēnešos valsts darba inspekcija (VDI) kārtējās kampaņas laikā pārbaudīs šūšanas darbnīcas, tekstilapstrādes iestādes, skaistumkopšanas salonus un frizētavas.
VDI Ziemeļvidzemes reģiona Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors Valdis Tabūns skaidroja, ka šāda veida kampaņa tiks rīkota pirmo reizi.
“Tas nav nekas neparasts. Darba drošība un citi ar darba likumdošanu saistīti jautājumi attiecas arī uz šīm nozarēm. Tā sanācis, ka pēdējā laikā lielāka uzmanība tika pievērsta celtniecības, kokapstrādes un dažādām ražošanas nozarēm. Taču tagad mūsu redzeslokā nonāks arī skaistumkopšanas saloni un frizētavas,” saka V. Tabūns un skaidro, ka arī šāda veida iestādēs viss sākas ar pašu elementārāko – darba risku izvērtēšanu.
“Frizieri strādā ar dažādām ķīmiskām vielām, aerosoliem, ziepju ūdeņiem. Arī ar elektroierīcēm – fēniem, lokšķērēm. Tas nozīmē, ka jābūt ierīkotam apskates žurnālam, kurā redzams, vai šīs ierīces ir darba kārtībā. Risku ir daudz un dažādi. Skaistumkopšanas salonos teju katrā ir dažāda veida solāriji. Skatīsimies, vai arī tie tiek uzturēti kārtībā, vai tiek ievēroti, piemēram, lampu maiņas termiņi,” par gaidāmo kampaņu stāsta darba inspektors un uzsver, ka darba drošība un risku novērtēšana nav tikai kokapstrādes vai celtniecības uzņēmumiem saistošs jautājums. Katrā darba vietā ir savi darba riski, kuri jāizvērtē. Par darba vides risku izvērtēšanu atbild darba devējs
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā veic darba devējs vai viņa norīkots darba aizsardzības speciālists, sadarbojoties ar uzticības personām un iesaistot visus nodarbinātos.
* Darba aizsardzības speciālistam vai darba devējam, ja viņš pats veic darba vides iekšējo uzraudzību, jābūt apmācītam darba aizsardzības jautājumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. * Ja uzņēmumā nav atbilstoša darba aizsardzības speciālista, darba devējs darba vides iekšējā uzraudzībā iesaista kompetentus speciālistus vai kompetentu institūciju darba aizsardzības jautājumos. Jāpiebilst, ka kompetentu speciālistu vai institūcijas iesaistīšana uzņēmuma darba vides iekšējā uzraudzībā nemazina darba devēja atbildību par darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu. * Darba vides riskus novērtē ne retāk kā reizi gadā. Īpaši situācijās, ja praktiski uzsāk citu darbības veidu, rodas pārmaiņas darba vidē, konstatē apstākļu pasliktināšanos vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī citos gadījumos. *Pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudē iegūto informāciju, darba devējs nosaka darba vietas, kurās pastāv darba vides risks un ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus tā novēršanai vai samazināšanai. * Darba devējs informē visus nodarbinātos un uzticības personas par riska faktoriem un no tiem izrietošo darba vides risku, kas pastāv uzņēmumā un katrā darba vietā. Kā arī par iespējamām sekām, kas var rasties, neievērojot noteikto darba procesu. * Darba vides risku izvērtēšanā ietilpst dažādu lietu un situāciju izvērtēšana, sākot no tā, vai darba telpas ir piemērotas pienākumu veikšanai, līdz pat trokšņa, vibrācijas, apgaismojuma, starojuma, darba pozas, redzes un balss pārslodzes faktoram. Vērtē arī ķīmiskos un bioloģiskos faktorus, kā arī traumatisma iespējas darba vietā.
Komentāri