Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

“Papīrfabrika “Līgatne”” aicina bibliotēkas, muzejus un arhīvus nodot makulatūrā nevajadzīgās grāmatas

Druva
16:06
09.12.2010
18

“Papīrfabrika “Līgatne”” aicina bibliotēkas, muzejus un arhīvus nodot makulatūrā nevajadzīgās grāmatas, informēja “Papīrfabrikas “Līgatne”” makulatūras projekta vadītājs Jānis Ezers.

“Papīrfabrika “Līgatne”” ražo grāmatu papīru. “Grāmatu papīrs tiek ražots no makulatūras, lai saudzētu apkārtējo vidi. Un visbiežāk makulatūra tiek iegūta no grāmatām, kuras cilvēkiem vairs nav vajadzīgas, un viņi tās nolemj atdot mums uz otrreizējo pārstrādi,” sacīja Ezers.

Tādēļ uzņēmums aicina nodot “Papīrfabrikai “Līgatne”” bibliotēkām vairs nevajadzīgās grāmatas. “Mēs veicināsim, lai tukšās vietas plauktos tiktu drīzumā aizpildītas ar jaunām grāmatām,” sacīja Ezers.

Ja ir uzkrājušās vecās grāmatas, tad papīrfabrikas autotransports tām var atbraukt pakaļ bez maksas.

Jau ziņots, ka papīra ražošanas uzņēmums “Papīrfabrika “Līgatne”” pagājušajā gadā modernizācijā investējusi aptuveni vienu miljonu eiro (700 000 latu), bet kopumā uzņēmuma modernizācijā jau ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro (2,8 miljoni latu), biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Papīrfabrika “Līgatne”” padomes loceklis Pēteris Treimanis.

Viņš skaidroja, ka pērn modernizācija saistīta gan ar papīra ražošanā nepieciešamā tvaika ražošanas sistēmas pāreju no gāzes, kas vēl pagājušā gada sākumā radīja lielus izdevumus, uz šķeldu, kā arī ar papīrmašīnas iegādi no Zviedrijas.

Šoruden sākta uzņēmuma vecās padomju laiku papīrmašīnas nomaiņa ar Zviedrijā iegādāto. “Tiks uzstādīts viens papīrmašīnas sākuma modelis, bet divu trīs gadu laikā vecā papīrmašīna tiks pilnībā nomainīta,” sacīja Treimanis.

Viņš piebilda, ka pēc Zviedrijā nopirktās papīrmašīnas pilnīgas uzstādīšanas būs iespējams divkāršot “Papīrfabrikas “Līgatne”” ražošanas jaudas. Patlaban uzņēmums saražo ap 13 000 tonnu papīra gadā, bet nākotnē jauda būs 25 000 tonnu gadā.

Pašlaik uzņēmums kā izejvielu 100% izmanto makulatūru, un Treimanis sacīja, ka arī nākamgad pamata izejviela būs makulatūra. “Lai varētu ražot kvalitatīvāku papīru, nākotnē kā izejviela tiks izmantota arī iepirktā celuloze, tomēr arī makulatūras izmantošana uzņēmumā saglabās nozīmīgu vietu,” skaidroja Treimanis.

Viņš piebilda, ka “Papīrfabrika “Līgatne”” patlaban aktivizē otrreizējai pārstrādei nododamā papīra savākšanu no birojiem un skolām. “Patlaban nodrošinām 100% makulatūras savākšanu no Rīgas birojiem un no skolām visā Latvijā. Ar laiku, sakārtojot sistēmu, būs iespējams savākt makulatūru arī no birojiem visā Latvijā,” uzsvēra Treimanis.

Uzņēmējs prognozēja, ka, pateicoties aktīvajai uzņēmuma modernizācijai, šī gada rezultāti uzņēmumam būs krietni labāki nekā pērn. “Apgrozījums noteikti būs lielāks, un ļoti ceram, ka tiks gūta arī peļņa,” sacīja Treimanis.

Jau ziņots, ka “Papīrfabrikas “Līgatne”” zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 342 124 lati, kas ir par 34,2% vairāk nekā 2008.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.

2008.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 254 889 lati jeb vairāk nekā trīs reizes mazāki nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 782 037 lati.

“Papīrfabrikas “Līgatne”” apgrozījums 2009.gadā bija 3,12 miljoni latu, kas ir par 14,2% mazāk nekā 2008.gadā.

Papīrfabrikas apgrozījums 2008.gadā sasniedzis 3,63 miljonus latu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 3,47 miljoni latu.

“Papīrfabrika “Līgatne”” ir viens no vecākajiem papīra ražošanas uzņēmumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā. Pašlaik SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” ir vienīgais papīrražošanas uzņēmums Latvijā un nozīmīgākais makulatūras pārstrādātājs.

Uzņēmums specializējies mākslas papīru skolām un jaunajiem māksliniekiem, čaulu kartona un papīra čaulu ražošanā, īpašas nozīmes tehnisko papīru un iepakojuma papīra ražošanā. Papīrfabrika eksportē 70%-80% no savas produkcijas.

“Papīrfabrikas “Līgatne”” apmaksātais pamatkapitāls ir 2 119 138 lati, bet uzņēmuma īpašnieki ir Džērsijas salā reģistrētais “Baltic Investment Fund III L.P.” (49,23%), Guntis Pīrāgs (20,99%), Valts Klucis (20,99%) un Nīderlandē reģistrētais “Baltic Investment Fund III C.V.” (8,79%), liecina “Lursoft” informācija.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
29

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
360

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
559

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi