Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas iecerēts īstenot pavisam noteikti. Ministrs gan uzsvēra, ka izmaiņas varēs īstenot, ja iesaistītās puses – vecāki, skolotāji – to atbalstīs. Par to ministrs žurnālistus informēja šodien, iepazīstinot ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valdības rīcības plāna projektu, lai īstenotu valdības deklarācijā ierakstīto uzdevumu izpildi. IZM apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām. IZM līdz šī mēneša vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze. Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. “Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,” skaidroja ministrs. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs. Tāpat rīcības plānā paredzēts līdz 2013.gada 1.septembrim sagatavot sešus līdz 11 gadus veciem bērniem atbilstošu mācību saturu, metodiskos atbalsta materiālus pedagogiem un normatīvo aktu bāzi. Ministrs stāstīja, ka 2013.gada valsts budžeta projektā IZM jau ir paredzējusi finansējumu sešgadnieku mācīšanai, taču lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad būs gūts atbalsts sabiedrībā un panākta vienošanās par to, kur un kā notiek mācības sešus gadus veciem bērniem. Ministrs pieļauj, ka valstī varētu būt skolas, kuras piedāvā mācības skolēniem no sešiem, bet citas – no septiņiem gadiem. Gadījumā, ja vienojas, ka bērni sāk mācīties no sešiem gadiem, viņi mācīsies 12 gadus, taču ar mazāku noslodzi. Savukārt, ja mācības sāks no septiņiem gadiem, tad slodze būs intensīvāka, un viens gads tikšot ieekonomēts uz pagarinātā mācību gada rēķina, lai vidusskolu varētu absolvēt 18 gadu vecumā. Kā ziņots, pilotprojektā “Sešgadīgo bērnu mācību programmas ieviešanas aprobācija” piedalījās 22 izglītības iestādes – 12 pirmsskolas izglītības iestādes un desmit skolas, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas. Tās tika izvēlētas tā, lai veidotu Latvijas modeli – izglītības iestādes gan laukos, gan pilsētās, mazākumtautību izglītības iestādes, izglītības iestādes, kurās tiek integrēti bērni ar speciālām vajadzībām, un skolā mācās bērni, kas līdz piecu gadu vecumam nav apmeklējuši bērnudārzu. Pilotprojekta rezultāti ir parādījuši, ka integrētās mācību programmas saturs sešgadniekiem atbilst bērna uztveres īpatnībām un spējām, ko apliecina mācību rezultātu analīze. Aprobācijas gaitā tika konstatēts, ka no programmas sasniedzamajos rezultātos paredzētajām zināšanām tika apgūti 92,5%, bet tikai 7,5% sagādāja grūtības, no prasmēm tika apgūti 80%, bet attiecīgi 20% netika apgūti noteiktajā laikā, no attieksmēm tika apgūti 87,3%, bet 12,7% bērniem sagādāja grūtības. Aprobācijas eksperti uzsvēruši, ka ļoti svarīgs ir bērnu dzimšanas laiks – pavasaris vai rudens -, arī bērnu bioloģiskais vecums un individuālā attīstība ne vienmēr savstarpēji atbilst, tādēļ katra bērna gatavība sākt skolas gaitas ir jāvērtē individuāli. LETA
Komentāri