Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Pantomīmas skolotāja

Druva
23:00
19.10.2007
6
8lp Miime

Kurzemniece Ina Dedova pedagoģijas zinības ieguvusi Rīgā, bet šobrīd divas reizes nedēļā sastopama arī Cēsīs. Ina Cēsu Bērnu un jauniešu centrā pasniedz pantomīmas nodarbības.

Ina stāsta, ka uz Cēsīm pirmo reizi braukusi ciemos pie kolēģes Leldes Keišas. Toreiz Ina pat nav iedomājusies, ka jau tuvākajā laikā šai pilsētā strādās.

“Toreiz izveidojās situācija, ka Leldei pat palīdzēju novadīt pasākumu. Mani pārģērba par zaķi, un tā es iepazinos ar cēsniekiem. Laikam jau centra direktore mani ievēroja, piedāvāja iespēju te vadīt pulciņu. Tā esmu šeit – Cēsīs,” stāsta Ina, kura šobrīd divas reizes nedēļā mēro ceļu no Rīgas, lai cēsniekiem mācītu pantomīmas mākslu.

“Protams, attālums ir pietiekams, bet šobrīd man tas neērtības nerada. Turklāt no bērniem saņemu daudz pozitīvu emociju. Nevar būt lielāks gandarījums, kā mirdzošas jauniešu acis nodarbībās. Tad ir prieks un vēlēšanās strādāt, darboties un nedomāt par nobrauktajiem kilometriem. Arī šis jauniešu centriņš man ļoti iepaticies. Esmu pārsteigta, ka samērā mazā pilsētā ir izveidots šāds centrs, kur piedāvā tik plašu klāstu nodarbību,” domās dalās Ina un uz jautājumu, kāpēc izvēlējās studēt pedagoģiju, saka: “Nevienu mirkli neesmu nožēlojusi, ka mācījos pedagoģiju, jo uzskatu, ka tā ir visa pamatā. Mēs varam kaut ko ļoti labi darīt, bet tas nenozīmē, ka mākam to iemācīt otram. Pedagoģiskā izglītība man ļoti palīdz ikdienas darbā, vadot pulciņus.”

Savukārt par aizraušanos ar pantomīmu Ina stāsta, ka pirms vairākiem gadiem sākusi Kuldīgā apmeklēt amerikāņu pasniedzējas dramatisko teātru, pantomīmas un deju skolu.

“Pirmo pusgadu jutos kā zilonis čībās. Ieliek mani studijā, sāk mācīt klasisko deju soļus. Sākumā bija grūti, biju pieradusi pie vieglām mācībām, bet tur bija jāstrādā. Vēlāk sāka mācīt arī pamatus, kas saistīti ar pantomīmu. Tas mani aizrāva,” saka Ina un stāsta, ka aizrāvusies arī ar spāņu pantomīmas meistaru Karlosu Martinesu un ik gadu apmeklē viņa sniegtās izrādes Rīgā.

Jautāju pedagoģei, vai cēsnieki uzreiz saprata, kādam pulciņam piesakās.

“Jā, ar šo neziņu saskāros. Ļoti daudzi cilvēki nemaz nezina, ko nozīmē pantomīma. Arī jaunieši ne visi to saprata. Pantomīma ir saruna -aktiera saruna ar skatītāju bez vārdiem. Mīms talkā ņem kustību, žestus, mīmiku un darbojas ar priekšmetiem, kas reāli uz skatuves neeksistē. Taču ar jauniešiem šobrīd vēl sākam tikai iepazīt šo jomu. Man nav mērķis viņus padarīt par akrobātiem vai aktieriem. Ar šīm nodarbībām viņi atklāj un iepazīst savu ķermeni. Patiesība jau ir pavisam vienkārša – katrs var kustēties un katrā cilvēkā ir nedaudz no aktiera. Arī ikdienā mēs nemitīgi spēlējam kādu lomu, vienu masku nomainot pret citu, arī sociālās lomas – mammas, sievas vai kolēģes. Taču ir arī tāds teiciens, ka dzīvē spēlēt nevajag, jāspēlē ir uz skatuves. Bet man šķiet, ka dzīvē ir ļoti grūti netēlot. Uz skatuves tu pat vari būt patiesāks, jo cilvēkam tur ir iespēja paslēpties aiz kādas maskas un to lomu tēlot. Dzīvē mūs vērtē visur. Ir tik daudz acu pāru, kuri nemitīgi vēro un pēta,” domās dalās Ina un atzīst, ka arī jebkurš skolotājs ir aktieris.

“Pati par skolotāju nostrādāju gadu, tas nav viegls darbs. Jā, klases priekšā biju skolotāja, bet jutu, ka spēlēju svešu lomu. Dienas beigās noņēmu to masku un jutos atvieglota. Bet ir skolotāji ar lielo burtu. Ar dabas dotu talantu. Un cepuri nost viņu priekšā,” atzīst pantomīmas pulciņa vadītāja.

Par Cēsīm Ina runā ar patiesu prieku. Šī pilsēta viņai iepatikusies.

“Cēsīs iebraucu kā citā dimensijā. Te viss notiek lēnām un rimti. Uz ielām nav burzmas un var pamanīt apkārt notiekošo. Cilvēku attieksme vienam pret otru ir citāda nekā lielpilsētā. Rodas īpaša noskaņa. Taču pagaidām neteikšu, ka manos plānos šobrīd ietilpst pārcelties uz Cēsīm, bet – nekad nesaki nekad. Šobrīd esmu apmierināta ar to, kā ir,” saka pantomīmas pulciņa skolotāja Ina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi