Par sociālās aprūpes centra (SAC) „Rauna” jauno direktori šonedēļ Labklājības ministre Dagnija Staķe apstiprinājusi Leldi Buliņu.
Ilggadējā SAC “Rauna” direktore Mudīte Sīka no darba aizgāja jūlijā. Jaunā direktore, kuru Labklājības ministrija (LM) izvēlējās konkursa kārtībā, darbu sāks 22. oktobrī.
Telefonsarunā ar “Druvu” Lelde Buliņa izvairījās no konkrēta viedokļa paušanas par to, kādas pārmaiņas sagaida sociālās aprūpes iestādi, kurā dzīvo 65 klienti ar nopietniem garīgās veselības traucējumiem, kurus aprūpē ap pussimts strādājošo.
“Man ir jāiepazīstas ar situāciju uz vietas. Es pati centrā nekad neesmu bijusi, tāpēc nevaru jums daudzas lietas skaidrot. Savā pirmajā darba dienā izrunāšos ar darbiniekiem, uzklausīšu vajadzības, vērtēšu padarīto un attīstības iespējas,” atzina Lelde Buliņa, kura pašlaik strādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Cēsu nodaļas klientu apkalpošanas daļā. Informatīvajā ziņojumā presei L.Buliņas kompetences daudz plašāk novērtējusi pati labklājības ministre.
„Lelde Buliņa atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas, lai strādātu par sociālās aprūpes centra direktori. Viņai ir izpratne par mūsu valsts sociālās aprūpes sistēmu, vadības darba pieredze, kā arī zināšanas un pieredze darbā ar dažādu sociālo grupu cilvēkiem. Domāju, ka viņa sevi pierādīs kā uzticamu un atbildīgu vadītāju,” norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.
SAC “Rauna” darbinieki ir gandarīti, ka beidzot ieviesta skaidrība. Centrs praktiski visu vasaru darbojies bez vadītāja. Tā funkcijas pildījusi direktores vietas izpildītāja Iveta Līviņa. Neoficiālās sarunās darbinieki pauda savu sašutumu, ka ilgi bijuši neziņā par centra nākotni. Par to, cik šāda tipa iestādēm jādarbojas rajonā, spriests kuluāros, bet plāni un ieceres nav skaidrotas strādājošajiem. Jāpiebilst, ka gandrīz pussimts centra darbinieki ir Raunas pagasta iedzīvotāji, pārsvarā sievietes.
“Gribās sakārtotu un stabilu darba un dzīves vidi,” sacīja centra galvenā grāmatvede Indra Grundule un piebilda, ka tagad kolektīvs jūtas daudz drošāk. Darbinieki cer, ka viņu ieceres, idejas un darba gados gūtā pieredze lieti noderēs, lai kopīgiem spēkiem attīstītu SAC “Rauna” pakalpojumu klāstu.
“Domāju, ka mums aizvien labāk izdodas strādāt, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām. Ja kādreiz mūsu cilvēciņi jutās apmierināti, ka viņi ir siltumā, paēduši, aprūpēti un uzklausīti, tad tagad daudz vairāk laika viņi pavada nodarbībās. Mēs tiešām plānojam darba laiku par labu mūsu klientiem,” sacīja Iveta Līviņa un palielīja centra iemītniekus, kuri pagalmā sarīkojuši kārtīgu Miķeļdienas izstādi. Arī “Druvai” centra klienti Jānis Klints un Līga Bataraga steidza rādīt no dārzeņiem, rudens ziediem un citiem dabas materiāliem veidotās kompozīcijas.
“Viņi tik ļoti aizraujas ar darāmo. Viņiem tiešām ir talants. Katrs no mūsu klientiem ir īpašs. Mums tiešām liekas, ka par šo cilvēku varēšanu ir jārunā, jo citādi visur apspriestā integrācija dzīvē nesekmējas. Tepat vietējā vidē ir ļoti sagrozīts priekšstats par mūsu klientiem. Proti, ja tādas veselības problēmas, tad traks! Patiesība ir tāda, ka sabiedrība no viņiem baidās,” sacīja centra juriskonsulte Inta Zujāne un piebilda, ka Raunas pansionāta kolektīvs ir gatavs runāt, stāstīt un izglītot apkārtējos, parādot, kā centra klienti jūt dzīvi un cilvēkus.
“Mums notiek koncerti, balles. Viņi zīmē, noformē telpas. Viņi dzīvo dzīvi,” uzsvēra Inta Zujāne.
Darbinieki cer, ka aprūpes centrā izdosies sakārtot infrastruktūru, veikt vērienīgākus remontdarbus, pārkārtot iemītnieku dzīvojamās telpas tā, ka viņiem vairs nenāktos uzturēties pa četriem, pieciem vienā istabiņā, bet dzīvot ērtāk. Kamēr jaunā direktore Lelde Buliņa iepazīstas ar SAC “Rauna” kolektīvu un klientiem, “Druva” sazinājās ar LM Sociālo pakalpojumu pārvaldi. Jāpaskaidro, ka centrs darbojas LM paspārnē, saņem valsts finansējumu, bet ir izvietots privātīpašumā. LM ēkas nomā no LELB Raunas baznīcas draudzes. Valstī šobrīd daudz diskutē par šo sociālās aprūpes centru nākotni, nepieciešamību un to attīstību.
“Mēs esam pakalpojumu pircēji, un šie pakalpojumi ir ļoti nepieciešami. Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aprūpei nauda seko uz institūciju, kurā viņš atrodas. Cēsu rajonā ir ļoti saprotoša attieksme. Man ir bijušas sarunas ar centra darbiniekiem, ar Raunas pagasta padomes priekšsēdētāju, ar baznīcas cilvēkiem, kā atrisināt šīs īpašuma lietas. Ja baznīca pašvaldībai īpašumu nepārdos, tad varbūt iestāde pārvērtīsies par vietu, kur cilvēki ar garīga rakstura problēmām varēs saņemt maksas pakalpojumu, jo bieži klientu tuvinieki ir par aprūpi arī gatavi maksāt. Savas tendences iezīmē arī novadu reforma, taču iespējami dažādi risinājumi. Nītaurē plānota un veidosies paliela institūcija klientu aprūpei. Viss var mainīties un dažādi vērsties. Neredzu pamata satraukumam un uzskatu, ka viss atkarīgs no pansionāta darbinieku vēlmes strādāt, un kolēģi Raunā to labi prot. Arī jaunā vadītāja ir ļoti kompetents cilvēks,” telefonsarunā skaidroja LM sociālo pakalpojumu pārvaldes direktore Ruta Celitāne.
“Druva” jau rakstīja, ka privātīpašumā darbojas arī Nītaures pansionāts, kuru pērn, lai saglabātu iestādi, darba vietas un pilnveidotu pakalpojumu klāstu, iegādājās rajona padome.
Komentāri