Rajona pašvaldību vadītāji sanāksmē kārtējo reizi runāja par administratīvi teritoriālo reformu.
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis visus bija aicinājis uz diskusiju, lai izsvērtu, kādu atbildi dot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka līdz 1. aprīlim visām rajona teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām jāpieņem savstarpēji saskaņots lēmums par priekšlikumiem veidot novadus (novadu) rajona teritorijā, ievērojot teritorijas vienotības principu. Ar 1.janvāri stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz Cēsu rajona teritorijā izveidot Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas – Priekuļu un Vecpiebalgas novadu. ” Esam noteiktā novadu veidošanas stadijā. Šodien jāpārrunā, varbūt ir iespējami citi varianti,” rosinot diskusiju, sacīja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un uzsvēra, ka, viņaprāt, pašvaldībām pašām jālemj, ar ko un kāpēc apvienoties. Bijis daudz pētījumu, bet to secinājumi netiek ņemti vērā, novadu veidošanai nav ekonomiska pamata.
Tā kā jau iepriekš atsevišķi pašvaldību vadītāji bija ierosinājuši Cēsu rajonā veidot vienu novadu, sapulcē katrs pauda savu viedokli par šo variantu. Tā kā 12 pašvaldības jau veido Cēsu novadu, būtisks ir pārējo uzskats, vai tās ir gatavas kaut diskutēt par šo modeli.
Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš atgādināja, ka pagasta deputāti jau kādreiz pieņēmuši lēmumu par vienotu novadu Cēsu rajonā. Ja tādu izveidot nav iespējams, straupieši vēlas dzīvot
Pārgaujas novadā. Par novadu rajona robežās izteicās arī Zaubes pašvaldības vadītājs Valdis Lācis. ” No 1997.gada esmu bijis par to, ka rajonā jāveido viens novads. Bet par to neviens negribēja runāt. Darām katrs, kā gribam, bet par to, kas notiks ar rajonu kopumā, nedomā neviens. Ja būs viens novads, nebūs ne teritoriālu, ne mantisku problēmu. Arī attīstība varēs notiks straujāk,” domās dalījās V.Lācis. Viņa teikto atbalstīja Nītaures pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele, atgādinot, ka jau pērn martā pagasta deputāti pieņēmuši lēmumu par novada izveidošanu Cēsu rajona robežās. “Bet
katrs sāka lemt, kā kuram izdevīgāk, un nevienam nebija svarīgi, kas notiek ar rajonu kopumā. Nedrīkst katra pašvaldība domāt tikai par sevi,” uzsvēra I.Menģele un piebilda, ka viņa nav gatava vēlreiz piedāvāt deputātiem lemt, kādā novadā būt, jo Nītaure ir Cēsu novadā. Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka sarunā vēlreiz atgādināja, ka likumā skaidri pateikts – jānodrošina optimāla novada teritorijas izveidošana. Mārsnēni un Liepa pašreizējā variantā nosacījumu neizpilda. “Gribot negribot mūsu pagastiem
lēmumi būs jāmaina. Viens novads rajonā būtu labākais risinājums, nebūs jādala īpašumi, nesaiesim paši naidā,” sacīja I.Vilka.
Tā kā tikai dažās pašvaldībās deputāti bija pārrunājuši iespēju rajonā izveidot vienu novadu, pašvaldību vadītāji lielākoties atzina, ja visi nolemtu, ka tā darīs, tad arī spriestu. Diskusijas gaitā daži pašvaldību vadītāji, kuru pagasti veido Cēsu novadu, aicināja pārējos pievienoties, bet šis ierosinājums tiks uztverts kā pārākuma izrādīšana. “Kā tad darīsim – pievienosimies, varbūt tomēr apvienosimies,” precizēja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs. Šis dialogs labi parādīja noskaņu, kāda valda sarunās par novadu veidošanu. Paužot raunēniešu viedokli, viņš kārtējoreiz atgādināja, ka pagasta ļaudis visos laikos bijuši brīvības cīnītāji un no lēmuma deputāti neatkāpsies. “Esam tikušies ar priekuliešiem. Arī turpmāk katrs gri-bam būt pats par sevi. Mums nav vienam pret otru pretenziju,” pastāstīja A. Neimanis. Arī Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa uzsvēra, ka deputāti lēmumu nemainīs.
Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs pieļāva, ka pie zināmiem nosacījumiem pagasta deputāti apspriestu Cēsu novada izveidošanas variantu. Bet tam jābūt novadam bez pilsētas.
“Esmu pārliecināts, ka pašvaldības lēmumus nemainīs, bet tas var būt alternatīvs variants,” sacīja L. Šāvējs un atgādināja, ka piebilde Ministru kabineta noteikumos ir tāpēc, ka novadu izveidē netiek ievērots teritorijas vienotības princips. “Tas ir valdības piedāvājums mums, lai paši izlemjam. Apsēžamies pie viena galda un izrunājam,” uzsvēra L.Šāvējs.
Līgatnes pilsētas un Līgatnes
pagasta vadītāji Ainārs Šteins un Guntars Pīpkalējs bija lietišķi, pašvaldībās jautājums par Cēsu novada veidošanu nav dienaskārtībā.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atgādināja, ka savulaik 167 novadu modelī bijis paredzēts, ka kopīgu novadu veido Cēsis un Raiskums. Viņaprāt, pilsētai tas arī būtu bijis labākais variants.
“Dome lēmumu par novada veidošanu pieņēma tad, kad to jau bija izdarījušas citas pašvaldības,” atgādināja G. Šķenders. Viņš pauda pārliecību, ka vienā novadā varētu saprātīgi organizēt darbu. “Ministrijas
neatrisinās jautājumu par to, cik novadus rajona teritorijā vajag. Kā paši izlemsim, tā dzīvosim. Un nevienam nebūs bēda, ja sadrumstalosimies, kaimiņiem līdz ar to lielākas iespējas. Un Valmierā kā Vidzemes centrā attīstība būs vēl straujāka,” rosinot pārdomāt, cik daudzas valsts iestādes jau pārcēlušās uz Valmieru, sacīja Cēsu mērs.
” Nevajadzētu uz novadu veidošanu skatīties no politisko parti-ju viedokļa, vērtēt, kur
pēc vēlēšanām mēs katrs atradīsimies, bet gan domāt, kā rajonam labāk,” uzsvēra G. Šķenders un piebilda,
ka , viņaprāt, rajona īpašumi nav dalāmi, tie apsaimniekojami un izmantojami kopā.
Cēsu domes priekšsēdētājs arī kā neīstenojamu atzina piedāvāto variantu – lauku pašvaldības veido novadu bez pilsētas. “Pilsētai tas būtu labākais variants. Bet tas nav īstenojams. Šis ir politisks lēmums, ja Cēsis kļūs republikas nozīmes pilsēta, tad kāpēc ne Ogre, Tukums un vēl citas,” viedokli pauda G.Šķenders.
Pāris stundas runājuši, pašvaldību vadītāji ne par ko jaunu nevienojās. Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ieskicēja pašvaldību nākotni: “
Par kādu rajona vienotību runājam pagastiem, pilsētām, esam taču iestājušies Šengenā. Nekādu robežu vairs nav. Tajā brīdī, kad nojauksim robežas galvās, būs vieglāk saimniekot. Ar laiku pakalpojumus pirksim, kur lētāk, nevis, kur tuvāk. Tā pašvaldība pildīs savas funkcijas.”
Kolēģi izteica atbalstu tām pašvaldībām, kuras vēlas būt neatkarīgas. Kā uzsvēra Veselavas pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde, nevar neņemt vērā iedzīvotāju aptauju rezultātus. “Tie, kuri cīnās, tie cīnās, pārējie ir brīvprātīgi izveidojuši novadu. Mēs atbalstām brīvprātību,” uzsvēra M. Juzupa. Tāds arī bija sapulces dalībnieku kopīgais lēmums.
“Šī reforma būs lielākais administratīvais pārkārtojums, kas notiek pēc 1991.gada. Un nākamās paaudzes mums teiks vai nu paldies, vai arī sauks :”Ko jūs esat izdarījuši?”” atgādināja Gints Šķenders.
Komentāri